Somu kinorežisors Timo Vuorensola viens no pirmajiem izmēģināja jaunu filmu ražošanas veidu – ar interneta starpniecību projektā iesaistot simtiem brīvprātīgo. Tagad viņam ir jauna vīzija par izklaides industrijas nākotni un veidu, kā cīnīties pret pirātismu
Naksnīgajā Andrejsalā peldošu darbnīcu ir piepildījusi bieza dūmu mašīnas migla. Uz skatuves mikrofonā rūc gandrīz divus metrus garš, draudīga paskata vīrietis. Digitāli pārveidotā pērkonskaļā skaņa piepilda visu telpu. Dziedātājs ir Timo Vuorensola, kas vairāk pazīstams kā ironisku komēdiju režisors un viens no pirmajiem, kas pievērsies tā dēvētajam «līdzdalības kinematogrāfam». Dziedāšana ir veids, kā viņš atpūšas brīvajā laikā. Šovasar dodoties turnejā pa underground klubiem kopā ar grupu Älymystö un Viihteen Uusi Aalto, viņš, tā teikt, nolaida tvaiku starp filmēšanām.
Nākamajā dienā pēc koncerta atkal satieku Timo Andrejsalā. Viņš atlaidies uz riepu kaudzes. Esmu ieradies, lai aprunātos par izklaides industrijas nākotni. Timo izceļas ar savu nosodošo attieksmi pret antipirātisma likumiem, lai gan pats kā kino veidotājs ir daudz cietis tieši pirātisma dēļ. Tajā pašā laikā uz filmu veidošanu interneta laikmetā viņš aizvien raugās optimistiski. Vairākus gadus izmēģinājis dažādas sadarbības metodes, Timo uzskata, ka industrija tikai iegūs no interneta lietošanas.
Vuorensola jaunākā filma ir dīvainību pilna komēdija Dzelzs debesis (Iron Sky), kas iznāca 2012.gadā. Tās pamatā ir sena un neprātīga sazvērestības teorija par to, ka nacisti Otrā pasaules kara beigās būvēja lidojošo šķīvīti, lai aizbēgtu uz Mēnesi un pārgrupētos. Filmā šie nacisti cīnās ar Zemes armiju, kuru vada ASV prezidente, kas ir uzkrītoši līdzīga 2008.gada vēlēšanu viceprezidenta kandidātei Sārai Peilinai. Filmas ražošanas budžets bija 7,5 miljoni eiro, un kinoteātros aptuveni 60 valstīs to noskatījās divi miljoni cilvēku.
Režisora eksperimentēšana ar jaunām darba metodēm sākās ar pavisam vienkāršu ideju 1998.gadā. Vuorensola, Samuli Torsonens un vēl daži citi gados jauni zinātniskās fantastikas fani vēlējās radīt pilnmetrāžas parodiju, kurā sapludināti divi slaveni amerikāņu seriāli Star Trek un Babylon 5. «Tolaik mums nebija ne naudas, ne tehnikas, ne iemaņu, tāpēc mēs lūdzām palīdzību internetā, un atsaucās cilvēki, kuri bija gatavi palīdzēt ar scenārija rakstīšanu, trīsdimensiju modeļu veidošanu un mūzikas komponēšanu.»
2005.gadā iznākusī Star Wreck – In The Pirkinning ir dīvaina filma ar profesionāliem specefektiem un sliktiem amatieraktieriem, kas runā angļu valodā ar spēcīgu somu akcentu. Taču šie trūkumi nebija šķērslis (vai vabūt otrādi – tieši trūkumi kļuva par pievilcīgu faktoru), lai filma iegūtu kulta statusu. Skatītāji to par velti no interneta lejupielādēja miljoniem reižu.
Interneta talka
Kad šī pati radošā brigāde ķērās pie Dzelzs debesīm, viņi savas darba metodes pilnveidoja. Vispirms izveidoja īpašu tīmekļa platformu, lai nomainītu līdz tam eksistējošo haotisko saziņu starp simtiem brīvprātīgo. Tagad katrs precīzi zināja savu uzdevumu. Kopumā filmas veidošanā līdzdarbojās 2000 fanu. Vieni rēķināja, cik lielam jābūt meteorītam, kuru Zemes atmosfērā ievilcis nacistu lidojošais šķīvītis, un lai tam būtu gana jaudas iznīcināt veselu pilsētu. Citi rakstīja vārdus uz Mēness dzīvojošo nacistu jaunajai himnai. Tā tika pārtulkota vairākās eksotiskās valodās, kurām arī bija sava vieta scenārijā.
Šo metodi angļu valodā sauc par crowdsourcing, kas ir saliktenis no vārdiem crowd (pūlis) un outsourcing (ārpakalpojums). Latviešu valodā šo konceptu gan vieglāk izskaidrot ar labi pazīstamo vārdu «talka», proti, cilvēki sanāk kopā, lai brīvprātīgi paveiktu kādu darbu. Filmas gadījumā viņu atalgojums ir ierakstīšana filmas titros, taču galvenā motivācija visbiežāk ir iespēja piedalīties iedvesmojošā un stilīgā projektā.
Līdztekus tam Dzelzs debesis paļāvās arī uz crowdfunding – filmas budžetu veidoja mazi ziedojumi un fanu investīcijas. Investori, protams, riskēja, jo cerēt uz peļņu viņi varēja tikai tad, kad naudu sāks pelnīt arī producenti un režisori. Realitāte ir tāda, ka viņi visi aizvien gaida savu naudu. Kinoteātros izrādītie seansi neatpelnīja visas filmas ražošanas izmaksas. Tagad tiek cerēts, ka pelņu dos filmas izplatīšana DVD formātā.
Kopumā Dzelzs debesu veidošanai fani saziedoja pāri miljonam eiro, taču daudz vairāk tiek uzteikta viņu vēlme līdzdarboties kinolentes ražošanā. «Sarēķinājām – ja mums vajadzētu samaksāt par ikvienu padarīto darbu, filmas budžetu nāktos palielināt piecas reizes,» stāsta Timo. «Pēc Star Wreck iznākšanas mēs piedāvājām lekcijas citiem kinoveidotājiem par crowdsourcing iespējām. Braucām uz festivāliem – Kannām, Berlīni un citur. Un principā itin visur cilvēki par mums vienkārši pasmējās. Nevienu tas neinteresēja. Tobrīd neviens neticēja, ka šādam fenomenam ir nākotne.»
Tomēr Dzelzs debesis iedvesmoja citus projektus, kas tapa pēc līdzīgas metodes, piemēram, spāņu filma Kosmonauts, kuru šovasar izradīja arī Latvijā. Savukārt Dzelzs debesu veidošanai radītais sadarbības forums jeb tīmekļa platforma Wreckamovie tagad kļuvusi par mājvietu daudziem citiem pūļa sadarbības projektiem – gan īsiem mūzikas video, gan lielākiem literāriem projektiem. Pat operai, kas tika producēta izrādīšanai Savonlinnas operas festivālā 2010.gadā – to nodēvēja par pirmo sociālās operas uzvedumu, jo pilnīgi visu, sākot ar mūziku un beidzot ar kostīmiem, kolektīvi radīja vienkārši cilvēki, paļaujoties uz globālo tīmekli.
Tagad jau var teikt, ka crowdfunding jeb kolektīva finansēšana ir kļuvusi par populāru fenomenu. Ir izveidotas vairākas līdzīgas tīmekļa platformas, piemēram, Kickstarter un Indiegogo.
«Patiesībā tas pat sāk kaitināt,» saka Timo. «Pašlaik to sāk uztvert kā risinājumu pilnīgi jebkam. Tas ir tāpat kā iet uz tualeti un tiešsaistē visiem paziņot, ka tev ir nepieciešams tualetes papīrs.»
Timo uzskata, ka sajūsma par crowdfunding radīs burbuli, kas agri vai vēlu sprāgs un daudzus cilvēkus atstās vīlušos. «Tagad daudzi domā, ka kaut kur klejo brīva nauda. Bet realitātē veiksmīga izrādās tikai neliela daļa crowdfunding projektu.» Timo uzsver, ka veiksme iespējama tikai tajos gadījumos, kad ļoti aktīvi tiek iesaistīti fani – tam jāvelta tikpat daudz enerģijas, cik tradicionāla finansējuma meklēšanai.
Tajā pašā laikā Timo uzskata, ka jaunas sadarbības metodes novedīs pie lielām izmaiņām kinoindustrijā. Viņaprāt, eiropiešu kinoražotāji būs daudz labāk sagatavoti Holivudas izaicināšanai, ja producenti spēs nodrošināt finansējumu no dažādiem avotiem – tieši tā notika ar Dzelzs debesīm.
Viņam pašam ir lieli plāni turpmākai pūļa sadarbības un pūļa finansēšanas izmantošanai. Ir iecere veidot Dzelzs debesu turpinājumu. Plānotais budžets ir aptuveni 15 miljoni dolāru, un lielāko daļu naudas iecerēts savākt no faniem. «Šis mērķis izklausās gluži vai neticami,» pasmīn Timo. «Taču tas nav nekas nedzirdēts.» Timo atgādina – amerikāņu mistiskā drāma Veronika Marsa, kas aizsākās kā televīzijas seriāls, bet vēlāk studija Warner Bros atteicās no filmas finansēšanas, desmit stundu laikā no faniem Kickstarter platformā savāca plānotos divus miljonus dolāru, bet kopumā sasniedza piecu miljonu mērķi. Kādas datorspēles izstrādātāji savāca 10 miljonus. «Ja mēs spēsim tikt līdz 10 miljonu dolāru robežai, tas būs vēl kaut kas nebijis kino lauciņā.»
Un kas Timo liek cerēt, ka viss izdosies, labi zinot, ka daudziem citiem nav paveicies? Filmas radošā grupa plāno vispirms izveidot piecu minūšu īsfilmu, lai reklamētu lielās filmas sižetu un vairotu interesi. Viņiem pa rokai ir politisks humors. Jau šogad maijā internetā tika izplatīts vardarbīgs video, kurā inscenēta Timo Vuorensola nolaupīšana Ziemeļkorejā – ķīlnieks kameras priekšā spiests apsolīt ziemeļkorejiešiem, ka nekāda filmas turpinājuma nebūs. Jūnijā parādījās nākamais video, kurā politiķei Peilinai līdzīga ASV prezidente pieprasa, lai Vuorensola un «vēl tas otrs puisis Snoudens» tiek izdoti amerikāņiem «taisnīgai un pilnīgi legāli slepenai tiesāšanai». Klips beidzas ar saukli: «Aizsargājiet savu brīvību!»
Krustugunīs
Dzelzs debesu radošā komanda arī agrāk izcēlusies ar politiskiem paziņojumiem. Filmas tapšanas laikā tā publicēja atklātu vēstuli Somijas valdībai, protestējot pret iecerētajām pretpirātisma iniciatīvām, kas viņiem šķita novecojušas un negodīgas. Viņi piedalījās kampaņas Stop ACTA* protestos. Vuorensola ir noraizējies, ka «karš pret pirātismu» rada jaunu patērētāju paaudzi, kuras acīs izklaides industrija kļūst par bubuli. Sabiedrības noskaņojumu vēl vairāk nokaitēja kāds nesens notikums Somijā – izmeklējot viena mūzikas albuma lejupielādēšanu, policija konfiscēja portatīvo datoru deviņus gadus vecai meitenei. Skandāla rezultātā radās pilsoniska iniciatīva, kas ierosināja atbrīvoties no nesamērīgiem sodiem un pasākumiem, cīnoties pret nelegālām lejupielādēm.
Vuorensola ir viens no šīs iniciatīvas redzamākajiem atbalstītājiem. Viņš uzskata, ka izklaides industrija ir pati vainīga pirātisma problēmas radīšanā. Viņaprāt, problēmas pamatā ir situācija, ka nelegālai lejupielādei nav parocīgas legālas alternatīvas. Ja cilvēkiem tiktu dota ērta iespēja nopirkt mūziku, filmu vai televīzijas seriālu jebkurā pasaules vietā pašā pirmajā to iznākšanas dienā, vairākums patērētāju izvēlētos legālo ceļu. Tas ir vienīgais veids, kā industrija var efektīvi konkurēt ar pirātiem.
Timo pašam ir rūgta pieredze ar vispārpieņemto praksi, ka filmas vai diski dažādos pasaules reģionos tiek izlaistas atšķirīgos datumos. Dzelzs debesu izplatītājs Lielbritānijā uzstāja, ka vēlas sākt pārdot filmas DVD agrāk, nekā tā būs pieejama citviet digitālā versijā vai DVD. Iznākums bija dramatisks. Filma nekavējoties sāka ceļot internetā, nepiedāvājot skatītājiem legālu iegādes alternatīvu, Dzelzs debesis uz kādu laiku kļuva par ceturto visvairāk nelegāli lejupielādēto filmu pasaulē. Tieši šā iemesla dēļ filmas izplatītājs ASV nolēma vispār atteikties no sadarbības, un Dzelzs debesis tā arī netika izrādītas nevienā Amerikas kinoteātrī.
Timo piedzīvojis arī interesantu saķeršanos ar pirātiem no Ķīnas. Vēl pirms filmas iznākšanas ķīniešu kompānija Ziiso sāka iTunes pārdot neautorizētu datorspēli ar Dzelzs debesu scenārija motīviem un varoņiem. Somi lūdza iTunes nobloķēt spēles pārdošanu, bet, kad ķīnieši publiskai atvainojās, filmas producenti viņus uzaicināja sākt izplatīt autorizētu spēli.
Pats nokļuvis krustugunīs starp pirātiem un antipirātisma kampaņām, Timo tagad diezgan pretrunīgi vērtē Pirātu partijas**. Agrāk viņš tās kritizēja, jo uzskatīja, ka izplatīšanas probēmu risināšana ir korporāciju, nevis politisko partiju ziņā. Tagad nostāja mainījusies. «Pirātu partijas agrāk mēdza piedāvāt dažnedažādus mēslus, bet tagad sāk pārtapt par modernā digitālā laikmeta partijām. Tas gan vēl nenozīmē, ka esmu kļuvis par viņu atbalstītāju.»
Lielo studiju rēķini
Vuorensola ir optimistisks par industrijas spēju nākotnē konkurēt ar pirātismu. Viņš norāda uz viegli pieejamām interneta mediju platformām Spotify un Netflix***. Lai gan daudzi izpildītāji sūdzas, piemēram, par pārāk mazo atlīdzību, ko tie saņem no Spotify, pēc Timo ieskatiem, tas ir solis pareizajā virzienā. «Domāju, ka pēc gadiem desmit mediju patēriņš būs pavisam citāds un digitālais pirātisms vairs nebūs problēma, kas kropļo izklaides industriju.»
Ko vēl viņš prognozē? Pūļa finansēšana, viņaprāt, iedalīs kinoindustriju divos lauciņos. «Nākotnē lielās studijas, sastādot filmu budžetus, rēķinās, cik naudas tās varētu savākt no pūļa. Tā būs tirgus izpētes forma. Ja būs jūtams, ka filmai naudu gatavs ziedot miljons cilvēku, tad skaidrs, ka interese ir liela un studija pati var droši palielināt filmas budžetu par simt miljoniem,» skaidro Timo. «Un, protams, būs neatkarīgā kino veidotāji, kuriem pūļa finansējums būs vienīgā iespēja realizēt savu ideju vai arī vienīgais veids, kā neielaisties mākslinieciskos kompromisos ar industriju.»
* 2011.gadā parakstīts 30 valstu līgums, nosakot starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Sākoties protestiem pret iecerētajiem pārāk nesamērīgiem sodiem un privātās saziņas ierobežošanu, 2012.gadā Eiropas Parlaments līguma ratificēšanu noraidīja.
** Pirmā Pirātu partija tika izveidota Zviedrijā. Tagad vēlēti Pirātu partiju pārstāvji strādā Eiropas Parlamentā (divi zviedri), Islandes parlamentā (3) un Čehijas Senātā (1).
*** Spotify ir tiešsaistes mūzikas serviss, kas pieejams 35 valstīs, arī Latvijā. Netflix ir tiešsaistes filmu un TV seriālu bibliotēka, kas pagaidām pieejama Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Lielbritānijā, Nīderlandē un Skandināvijā.
