Kategorijas: Kino

Kinojaunumi

oooo B klases filma — Iekāre un mūzika Rietumberlīnē 1979—1989 / B-Movie: Lust & Sound in West-Berlin 1979—1989. Bagātīgi apkopotais arhīvu materiāls ļauj iepazīt Rietumberlīni 80. gadu sākumā. Mutuļojošā naktsdzīve, panku subkultūra, elektroniskā deju mūzika un visaptverošas brīvības reibinošā atmosfēra piesaistīja daudzus underground mūziķus un māksliniekus, arī Deividu Boviju un Niku Keivu. Berlīnes naktsdzīvi vēl dzīvāku dara filmas skaņu celiņš — no Westbam līdz Joy Division un Sex Pistols. Kino Bize 20. jūnijā.

oooo Romeo + Džuljeta / Romeo + Juliet. Kino Splendid Palace sezonas noslēguma seansā režisora Baza Lurmena (Mulenrūža, Lielais Getsbijs) 1996. gadā veidotā pasaulslavenā mīlasstāsta versija. Šekspīrs MTV estētikā — joprojām viens no radikālākajiem Romeo un Džuljetas ekranizējumiem, kurā kriminālo bandu konflikti, jaunības maksimālisms un 90. gadu popkultūra sajaukusies suģestējošā kokteilī. Romeo lomā — Leonardo di Kaprio, tikai gadu pirms Titānika galvu reibinošajiem panākumiem. Kino Splendid Palace 20. jūnijā.

Kinojaunumi

ooo Suņa ceļojums / A Dog’s Journey. Pēc amerikāņu rakstnieka Viljama Brūsa Kamerona romāna motīviem veidotais ekranizējums ir filmas Suņa dzīves jēga turpinājums. Šoreiz suns Beilijs piedzīvo neticamu ceļojumu caur daudzām dzīvēm un arī dažādu suņu sugu veidoliem, lai tikai būtu kopā ar saimnieci Sīdžeju. Labestības caurstrāvotais stāsts par pieaugšanu un dvēseļu ceļojumu patiks gan tiem, kam gāja pie sirds iepriekšējā filma, gan tiem, kas lūkojas pēc labākajās Holivudas ģimenes filmu tradīcijās ieturēta stāsta. Kino no 14. jūnija.

Jautrās pīles / Quackerz. Koša un atraktīva animācijas filma par Militārajām Meža pīlēm, kas kļūdaini nosēžas Ķīniešu salā, domājot, ka tās ir Havaju salas. Uz salas notikumi iegūst straujus apgriezienus — izraisās konflikts starp Meža pīlēm un vietējām Mandarīnpīlēm, taču abu karojošo pušu jaunieši ir noskaņoti romantiski, un visus gaida vēl lielāks izaicinājums — stāšanās pretī kopējam ienaidniekam, raganai, kas nozagusi Saules pīli, lai iegūtu mūžīgo jaunību un skaistumu. Neesmu redzējusi. Kino Bize 16. jūnijā.

Kinojaunumi

oooo Ričards atvadās / The Professor. Džonijs Deps iejuties rutīnas pārņemta profesora ādā, kura dzīvi izmaina negaidīts ārsta slēdziens. Literatūras pasniedzējs Ričards sāk dzīvot pilniem malkiem, kur alkohols, narkotikas un jauna seksuālā pieredze kalpo kā ideālā aizmiršanās. Slimības nenovēršamais iznākums atbrīvo visus viņa rakstura dēmonus, kas fascinē studentus, bet šokē kolēģus. Tā vien šķiet, ka filma vairāk vēsta nevis par profesoru Ričardu, bet Depu pašu — rokenrola nogurdinātu, dzīves lielās patiesības meklējošu cilvēku. Kino no 7. jūnija.

Ma. Vasarai piestāv šausmu kino, un Ma sola ideālu sezonas ievadu. Aktrises Oktāvijas Spenseres atveidotā Ma, mātišķa kundze, kas laipni atvēl jauniešiem savas mājas pagrabstāvu līksmām ballītēm, šķiet pats viesmīlības un omulības iemiesojums. Viņas viesiem jāievēro tikai pāris noteikumu, to skaitā — neviens nedrīkst uzkāpt mājas augšstāvā. Žanra likumi paredz noteikumu pārkāpšanu, un tas nostrādā kā palaidējmehānisms filmas šausmu līnijai. Ma viesmīlībai ir ļoti tumša ēnas puse. Neesmu redzējusi. Kino no 7. jūnija.

Spēcīgas atbalsis

Spilgi Kannu festivālā izrādīti kinodarbi, ko vērts nepalaist garām

Parazīts (Parasite). Rež. Bons Džūnho
Vieni dzīvo izšķērdīgā greznībā, citi kuļas pa piesmakušu, appelējušu puspagrabu, pie kura logiem bieži urinē noreibuši pļēguri. Tik atšķirīgās pasaulēs mīt divas ģimenes — dienvidkorejiešu režisora Bona Džūnho (Okdža, Ziemeļu ekspresis) filmas varoņi. Bagātnieku frivolitāte un trūcīgo izdoma abas ģimenes saved kopā, dodot skatītājiem iespēju vērot izcilu traģikomēdiju. Stāsts svārstās no neprātīga, izmanīga humora līdz sāpīgām atziņām par sociālās nevienlīdzības skaudrumu. Bona Džūnho filma ir asprātīgs, labs kino un meistarīgas stāstniecības paraugs. Filma pelnīti saņēma festivāla galveno godalgu — Zelta palmas zaru no meksikāņu režisora Alehandro Gonzalesa Injaritu vadītās žūrijas. 


Piedodiet, jūs nesastapām (Sorry We Missed You).
Rež. Kens Loučs
Britu kinorežisora Kena Louča (Vējš, kas šūpo miežus, Es, Daniels Bleiks) jaunākā filma parāda, ka 82 gadus vecais režisors vēl aizvien ir ļoti labā formā. Kā ierasts Louča darbiem, arī šī lente pievēršas sociāli neaizsargātāko sabiedrības slāņu problēmām. Britu aktiera Krisa Hičensa lieliski nospēlētais galvenais varonis ģimenes tēvs Rikijs Tērners nonāk negodīga darba līguma gūstā un cerētā uzrāviena vietā slīgst aizvien dziļākā finansiālā nestabilitātē, kas vēl vairāk iedragā viņa attiecības ar sievu un bērniem. 

Skarbs, lieliski izstāstīts stāsts, kurš nesaudzīgi atmasko uzņēmumus, kas savus darbiniekus tur ķīlā gluži kā vergus. Filma Latvijas pirmizrādi piedzīvos Riga IFF, kas notiks no 17. līdz 27. oktobrim.


Svilpotāji (La Gomera).
Rež. Kornēlijs Porumboiju
Rotaļīgajā stilistikā ieturētā, ar melnu humoru caurstrāvotā filma ir pārsteigums — novirze no rumāņu kino ierastā sociālā skaudruma. Pazīstamā rumāņu aktiera Vlada Ivanova spēlētais inspektors Kristi ir izveicīgs cilvēks — viņš klusi pārstāv arī kāda organizētās noziedzības grupējuma intereses. Lai iemācītos sazināties nevienam nesaprotamā veidā, Kristi dodas uz Kanāriju salām, apgūt īpašu svilpošanas valodu. 

Vieglums, ar kādu režisors virpina filmas notikumus, uzjautrina, it īpaši brīžos, kad tiek citētas kinovēsturē pazīstamu darbu ainas.


Dilda / Beanpole.
Rež. Kantemirs Balagovs
27 gadus vecajam krievu režisoram Kantemiram Balagovam (Šaurība) padevusies izcila filma. Tas ir stāsts par divu draudzeņu attiecībām, sāncensību un centieniem izdzīvot 20. gadsimta 40. gadu Pēterburgā, kas vēl nav atkopusies pēc Otrā pasaules kara nodarītā posta. Lai arī karš ir garām, tā atstātās rētas vēl svaigas — gan fiziski, gan garīgi. Traģisks un iejūtīgs vēstījums par vēlmi dzīvot cilvēcisku dzīvi, kas izstāstīts ekspresīvā kinovalodā. 

Galvenās lomas atveidotāja Viktorija Mirošņičenko, savā iznesībā līdzīga aktrisei Tildai Svintonei, spēlē trauslu, labticīgu un nesalaužami izturīgu sievieti, kuras gaitām var sekot līdzi ar patiesu līdzjūtību. Balagova darbs tika novērtēts ar Un Certain Regard balvu par labāko režisora darbu.


Balta, balta diena (Hvítur, hvítur dagur).
Rež. Hlinurs Palmasons
Islandiešu režisora Hlinura Palmasona (Ziemas brāļi) jaunākā filma ir tipisks ziemeļu kino paraugs — atturīga un vēsa, taču ar tumšiem, intensīviem apakštoņiem vēstījumā. Stāsts par kāda atvaļināta policijas virsnieka sadzīvošanu ar sievas nāvi skatītājus ciena — par pieredzētajiem notikumiem vēstīts izvairīgi netiešā veidā, bez mitas ļaujot darbināt pašiem savu iztēli. Tomēr zaudējuma, uzticības un atmiņas tēmas veido emocionāli spēcīgu noskaņu. 

Galvenais vilcējspēks ir harismātiskais islandiešu aktieris Ingvars Sigurdsons, kurš savā tēlā apvieno gan dzelžainu izturību, gan knapi samanāmu trauslumu. Filmas Latvijas pirmizrāde — oktobrī.

Kinojaunumi

oooo Mīluļu slepenā dzīve 2 / The Secret Life of Pets 2. Otrā filma par diezgan neveiklo mājas mīluļu superkomandu. Labas kvalitātes animācija ar raitu stāstu un varoņiem, kuriem neiespējami nejust līdzi. Šoreiz sparīgais terjers Maksis un viņa draugs Grāfs saskaras ar jaunu izaicinājumu — dzīvi laukos, kas izrādās ne tik laiska, kā cerēts. Tikmēr negarlaikojas arī viņu draugi pilsētā — Gidžeta, Hloja un citi. N 30. maija.

Neapoles piraijas / Piranhas. Mafijas kontrolētajos Neapoles rajonos pusaudži «spēlējas gangsteros» — apgūst skarbās prasmes un iemaņas, ko pieaugot nāksies likt lietā. Naksnīgi braucieni, rotaļas ar ieročiem, pusaudžu bandu ķīviņi, viņi ir kā piraijas — nelielas zivtiņas, bet asiem zobiem. Vizuāli izteiksmīga filma, kas iedvesmojusies no lielajiem itāļu kino autoriem, pat filmēta rajonos, kurus var redzēt arī Vitorio de Sikas (Velosipēdu zagļi) filmās. Neesmu redzējusi. No 31. maija.

Godzilla: Briesmoņu karalis / Godzilla: King of the Monsters. Pirmā filma par milzu ķirzakveidīgo nezvēru parādījās 1954. gadā, kad Godzilla iznira okeāna virspusē, jo viņa mieru satricināja ūdeņraža bumbas. Jaunajā filmā cīņā par varu dosies arī viņa niknākie sāncenši — gigantiskā kode Motra, Rodans, kurš līdzinās pterozauram, kā arī Godzillas lielākais ienaidnieks — trīsgalvainais pūķis Gidors. Neesmu redzējusi.  No 31. maija.

Kinojaunumi

ooooo 90. gadu vidū / Mid90s. Pazīstamais komiķis Džona Hills startē režijā ar 90. gadu Losandželosas ielu dzīves uzlādētu pieaugšanas stāstu. Ar apbrīnojamu spītu apveltītajam trīspadsmitgadniekam Stīvijam, kuru regulāri iekausta brālis, izdodas iekļauties skeitbordistu grupā. Pārgalvīgi triki, bēgšana no policijas, mūzika, alkohols, zālīte — tā ir kā aizmiršanās un arī pašapliecināšanās. Filma virtuozi ieskicē skeitborda subkultūras garu. Sanija Saldžika (Sunny Suljic) un Lūkasa Hedžesa aktierspēle, kā arī rūpīgi veidotais skaņu celiņš, kurā dzirdami arī Pixies un Wu-Tang Clan, filmu ierindo starp interesantākajiem Amerikas neatkarīgā kino notikumiem. Kino no 24. maija.

oooo Los Bando. Īstā filma, ar ko sākt vasaras brīvlaiku. Divi bērnības draugi, Aksels un Grims, nolemj ar savu grupu Los Bando Immortale piedalīties roka čempionātā. Tikai solistam nav dziedamās balss, grupai trūkst basģitārista un arī tūres busiņa. Kad situāciju glābj vietējais autorallija braucējs Martins un mazā čelliste Tilda, sākas ceļojums cauri Norvēģijai, kurā neveiksmju virtene pārvēršas trakos un smieklīgos piedzīvojumos. No 24. maija.

Konstrukcijas. Ilonas Brūveres jaunākā dokumentālā filma veltīta dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam, kuram 17. maijā apritēja 75 gadi. Konstrukcijas ielūkojas Bērziņu dzimtas namā Maskavas forštatē, klausās dzejnieka lasītos fragmentus no krājuma Idilles un seko senspāņu varoņepa Dziesma par manu Sidu tulkošanas procesam. Neesmu redzējusi. Splendid Palace no 23. maija.

Latviešu uznāciens

Jura Kursieša jaunākā filma Oļegs piedzīvo pirmizrādi Kannās

Gandrīz katru dienu sīki līņājošais lietus Kannu kinofestivāla sarkano paklāju — notikuma pamanāmāko simbolu — uztur žļurkstoši slapju, bet festivāla viesi pa piekrastes Kruazetas bulvāri viļņojas kā plaša lietussargu jūra. Iespējams, tālab 72. reizi norisošais kinofestivāls šogad šķiet daudz rāmāks. 

Raksta tapšanas brīdī tiek gaidīta Kventina Tarantīno jaunākās filmas Reiz Holivudā (Once Upon a Time in Hollywood) pirmizrāde, bet gandrīz visās sarunās kā viena no nozīmīgākajām festivāla filmām tiek pieminēta amerikāņu režisora Roberta Egersa Bāka (The Lighthouse) — melnbalta šausmu un fantāzijas filma, kuras galvenās lomas spēlē Vilems Defo un Roberts Patinsons. Šis darbs, izrādīts Kruazetas teātrī, pulcēja rindu kvartāla garumā, uz iekļūšanu dažam liekot gaidīt pat trīs stundas. 

Bāku rāda no Kannu kinofestivāla neatkarīgā skatē Directors’ Fortnight, ko 1969. gadā Francijas režisoru apvienība dibināja kā pretsparu festivāla galvenajai konkursa programmai, kurai pārmeta ietekmēšanos no pārdošanas aģentu spiediena. Pēc franču jaunā viļņa režisoru Fransuā Trifo, Žana Lika Godāra un citu pamudinājuma tapusī programma iecerēta perspektīviem autoriem un sinefiliem, nevis filmu biznesmeņiem, un tajā pārstāvētās kino izteiksmes formas vēl aizvien ir jauneklīgas, brīžam pat radikālas. 

Directors’ Fortnight izrādīti arī Mārtina Skorsēzes, Džima Džārmuša un Vernera Hercoga darbi, bet šogad šajā programmā pirmo reizi ir iekļauta arī latviešu filma — režisora Jura Kursieša jaunākā drāma Oļegs. Filmas titulvaronis ir miesnieks, kurš dodas peļņā uz lopkautuvi Beļģijā. Pēc nedaudz asiņaina incidenta ar gaļas šķērēšanas mašīnu Oļegs zaudē darbavietu, paliek bez pajumtes un, nevarēdams atrast jaunu darbu (jo ir nepilsonis un nevar saņemt vajadzīgo atļauju), nonāk poļu bandīta Andžeja paspārnē.

Saprot

Oļegu pasaules pirmizrādes seansā, pilnā zālē 17. maija pēcpusdienā, skatījās lielākoties ārvalstu publika, kas uz Jura Kursieša kinodarbu reaģēja, gan smejoties par stāsta komiskajām epizodēm, gan ievelkot elpu spraigākajās vietās. Vēstījums ir starptautiski labi saprotams un arī labi pasniegts — pēc seansa skanēja aplausi un tika uzdoti jautājumi plaši pārstāvētajai filmas veidotāju komandai. Viņu vidū bija abas studijas TASSE Film producentes Alise Ģelze un Aija Bērziņa, režisors un scenārists Juris Kursietis, scenārija līdzautore Līga Celma-Kursiete, poļu operators Bogumils Godfrejovs un abu galveno lomu atveidotāji — lietuviešu teātra aktieris Valentīns Novopoļskis (Oļegs) un Dāvids Ogrodņiks (Andžejs), kurš šobrīd ir viens no pazīstamākajiem poļu aktieriem. 

Lai arī lielāko daļu jautājumu par filmas tapšanas gaitu uzdeva labi sagatavota moderatore, neilgajā publikai atvēlētajā laika sprīdī izskanēja jautājums no zāles — par nepilsoņu situāciju Latvijā, uz ko režisors atbildēja precīzi un diplomātiski. 

Kā vienu no filmas spēcīgākajiem elementiem savā recenzijā prestižajā nozares izdevumā Screen Daily kinokritiķe Vendija Aida izcēla tieši scenāriju. Savukārt kinodarba reālismu ir aprakstījuši arī izdevumi The Hollywood Reporter un France Info.

Piebildīšu, ka Latvija Kannās ar filmu ir pārstāvēta jau otro gadu pēc kārtas — atcerieties, pērn festivāla klasikas programmā tika izrādīta Rolanda Kalniņa 1967. gadā tapusī Četri balti krekli. Te 90. gados un pēc tūkstošgades mijas rādītas arī Lailas Pakalniņas filmas Pasts, Veļa, Prāmis un pilnmetrāžas Kurpe. Visu filmu iekļaušana Kannu programmās ir liels sasniegums un šobrīd arī būtisks pagrieziena punkts gan Kursieša, gan abu producenšu karjerā. «Ir sasniegts cits līmenis,» pirms festivāla teica producente Alise Ģelze.

Ar labu filmu vien nepietiek

Taču, dzīvojot filmām pārpilnā pasaulē, arī tik mākslinieciska skate kā Directors’ Fortnight savu programmu veido, sekojot uzticamu producentu un aģentu ieteikumiem. «Protams, ir jābūt brīnišķīgai filmai, taču ar to nepietiek,» par konkurenci saka Alise Ģelze. Ir jāiegulda liels darbs. Uz vietu salīdzinoši nelielajā programmā (Directors’ Fortnight šogad iekļauti 25 darbi) pretendē tūkstošiem filmu. 

Oļega gadījumā atspēriena punkti bijuši divi, stāsta abas producentes Alise Ģelze un Aija Bērziņa: viens no tiem ir līdzfinansējums no Beļģijas, kas filmu padara par kopprodukcijas darbu, bet otrs ir Francijas Kino centra (Centre national du cinéma et de l’image animée) salīdzinoši nelielais atbalsts filmas pēcapstrādei, kas piešķirts pasaules kino domātā konkursa programmā. Beļģijas puse parūpējās, lai filma slēgtā seansā Pompidū centrā Parīzē pavasarī tiktu parādīta Directors’ Fortnight programmu veidotājiem, savukārt Francijas Kino centra atbalsts atviegloja ceļu uz filmas izrādīšanu Francijā. «Tā ir neliela, bet prestiža naudiņa, kas atver jaunas durvis,» nosaka Alise Ģelze. 

Producentes Kannu «efektu» jūtot kopš šāgada programmas izziņošanas brīža aprīlī. Pirms tam filmas pārdošanas aģenta (kas uzņemtos filmas izrādīšanu ārvalstīs) atrašana esot sagādājusi izaicinājumus, taču pēc Oļega iekļaušanas programmā esot pieteikušās vairākas izplatīšanas kompānijas, starp tām arī viena, kas sākotnēji strādāt ar filmu bija atteikusies. «Filma pēkšņi lieliski iederējās viņu katalogā,» smejoties piebilst producentes. Savukārt Oļega lomu spēlējošais Valentīns Novopoļskis (kurš ir štata aktieris Lietuvas Krievu drāmas teātrī) vēlāk smejoties teiks, ka diez vai, pamostoties nākamajā rītā pēc filmas, viņa karjera būs uzšāvusies debesīs. 

Dzestrumā

Uz sarunu nākamajā dienā pēc pirmizrādes tiekos ne tikai ar Novopoļski, bet arī ar filmas režisoru Juri Kursieti un aktrisi Gunu Zariņu, kas filmā atveido Briseles ierēdni. Kursietim, tāpat kā pārējai komandai, it īpaši aktieriem, šīs dienas Kannās nozīmē intensīvu darbu. Filmai ir piesaistīti preses aģenti, kas drudžaini kārto sarunas ar žurnālistiem. 

Temps ir straujš — gan aktieri, gan režisors no vienas intervijas tiek iemesti nākamajā, un tā vairākas dienas. Sarunas ar presi notiek Directors’ Fortnight skates štābiņā — atvērtā pludmales paviljonā, lai arī visu dienu zēģelē vējš un gaisa temperatūra ir ap 13 grādiem. Skats nedaudz kā ziemeļos — poļu aktieris Dāvids Ogrodņiks ir līdz ausīm ievīkšķījies pledā. Lai pagūtu uz pirmizrādi, ceļā uz Francijas dienvidiem viņš ir devies tieši no nakts filmēšanas Polijā. 

Arī mēs ar filmas režisoru Juri Kursieti sēžam pludmalē, skatāmies uz jūru un apspriežam filmas tēmu — tās aktualitāte ir spēlējusi lielu lomu, lai filmu izrādītu Kannās, kaut stāsts par viesstrādnieku ekspluatāciju Eiropā ir nepatīkama tēma, ko daudzi izvēlas neredzēt. Režisora iepriekšējais darbs Modris (2014) arī skāra sociālu tēmu; atcerieties, birokrātiska neiejūtība un neveiksmīga notikumu virkne titulvaroni noveda traģiskā situācijā. Vietumis līdzīgs vēstījums caurvij arī Oļegu; arī šīs filmas sižetu iedvesmojis patiess dzīvesstāsts, par ko Kursietis uzzinājis no žurnālista Kaspara Odiņa publikācijas laikrakstā Diena. Jautāts par tēmu izvēli, režisors saka: «Tā ir naiva cerība, ka pasauli var mainīt. Taču ir vērts pacīnīties par tām sabiedrības grupām, kas ir vismazāk aizsargātas. Kad izlasīju interviju ar to puisi, bija pārsteigums — kā kaut kas tāds vispār var notikt! Man ir svarīgi, lai ir labs iemesls tērēt enerģiju filmai, kuras tapšana aizņem četrus piecus gadus.»  

Starptautiska komanda

Aktrise Guna Zariņa Kannās ir ieradusies nākamajā dienā pēc pirmizrādes. Mūsu tikšanās brīdī viņa filmu vēl nav redzējusi — priekšā atkārtojuma seanss dienas beigās, ko aktrise gaida ar nepacietību. Viņa spēlē nelielu lomu — vēstniecības darbinieci Zitu, kura Briselē organizē, ironiski, Jaunā Rīgas teātra viesizrādes. Zariņas varoni ar Oļegu saved šķietami komisks pārpratums, kas, paveroties ciešāk, izaug no Zitas vēlmes nebūt vientuļai. Ainas ar Zitu ir komiskākie filmas brīži, kas lika pirmizrādes publikai smieties. Zariņa par savu varoni saka: «Tas ir pietiekami arhetipisks tēls. Cik saprotu, vakar kinozālē bija reakcija uz šo epizodi, jo tas ir kaut kas pazīstams. Smejas jau par to, kas ir pazīstams.» 

Guna Zariņa stāsta, ka ir bijis viegli saprasties ar Oļegu spēlējošo Novopoļski — abi ir teātra aktieri. Filmā viņas varone runā latviski — Novopoļskim nesaprotamā valodā, tāpēc abi ir vienojušies par zināmiem atslēgas vārdiem, kas aktierim ļāvuši saprast, kurā dialoga posmā abi atrodas. 

Uz īsu sarunu pludmalē satieku arī galvenās lomas atveidotāju Valentīnu Novopoļski — sirsnīgu un komunikācijā ļoti rūpīgu aktieri. Mūsu saruna lēkā no angļu uz krievu valodu, atgriežamies pie viņa teiktā seansa laikā, ka filmēšanas posmā ir bijuši izaicinoši un emocionāli saspringti brīži. Aktieris par tiem runā atklāti, ar stoisku mieru un pietāti: «Tas dažbrīd bija uztraucoši, bet, no otras puses, tāds ir aktiera darbs.» 

Kā izdevās iejusties dzīves tik nežēlīgi mētāta cilvēka tēlā? Novopoļskis uzsver empātiju pret saviem varoņiem un paslavē filmas stāstu: «Izlasi scenāriju un zini, kā viņi jūtas. Nekādu priekšizpēti neveicu. Bet tā var darīt tikai tad, ja ir labs scenārijs, kurā skaidri redzi, kāds ir varonis. Varbūt arī manī ir kaut kas no Oļega. Lietuvā esmu krievs, Krievijā — baltietis.» Par Novopoļska sniegumu atzinīgi izteikušies arī filmas apskatnieki starptautiskajā presē. Latvijas skatītājiem jāpaciešas — filma uz pašmāju ekrāniem nonāks oktobra sākumā.

Kinojaunumi

oooo Džons Viks 3: Parabellum / John Wick: Chapter 3 — Parabellum. Trešā asa sižeta filma par profesionālo slepkavu Džonu Viku, kura tēlā organiski iejuties Kianu Rīvss. Šoreiz par Vika galvu izsolīti 14 miljoni dolāru, viņu vēlas nomedīt gandrīz vai katrs. Neo-noir stilistikā ieturētā, izcili horeografētā filma sagādās no intelektuālās spriedzes atbrīvotas izklaides devu ikdienas nogurdinātajiem. Lomās ar īstu spēles prieku iejutušies brīnišķīgi aktieri — Halle Berija, Andželika Hjūstone un Rīvsa kolēģis jau no Matriksa laikiem Lorenss Fišbērns. Kino no 17. maija.

oo Svētdienas sieva. Konstantīna Odarsta debijas spēlfilma būs saistoša gotiska tēla īpašnieces rakstnieces Kristīnes Teilānes darbu pazinējiem un aktrises Kristīnes Belickas faniem. Klišeju caurausto stāstu par sievieti, kura tikai svētdienās redz savu darbos aizņemto, Somijā dzīvojošo vīru, līdz uzzina par viņa neuzticību un nolemj atriebties, raksturo Odarsta īsfilmām tipiskā mistikas pieskaņa. Filma ir interesanta kā kinematogrāfisks vingrinājums, taču ir, kur tiekties gan stāsta, gan tehniskās kvalitātes ziņā. Kino no 15. maija.

Kinojaunumi

oooc Brisele. No dažādiem skatleņķiem — piesardzīga, ideālistiska un analītiska — aplūkota Eiropas Bābele — Brisele. Pelēkā parlamenta ēka, Noasa šķirsts, kurā iekļuvušie var justies izredzēti, tiek dēvēta arī par zelta krātiņu vai Briseles burbuli. Filma mēģina uzdot jautājumus, cik rīcībspējīga un laikmetīga ir šāda ES pārvaldes forma, kā arī — vai Eiropas Savienības ideja joprojām ir dzīva. Kino no 10. maija.

oooc Sestā diena. Režisore Brigita Eglīte daudzas sestdienas vērojusi Skultes tirgus placi — vietu blakus baznīcai, aptiekai, ambulancei, kurā reizi nedēļā satiekas visi vietējie. Līdzīgi kā Ivara Selecka leģendārajā Šķērsielas triloģijā, kurā katram ielas iedzīvotājam bija iespēja kaut epizodiski pavīdēt filmā, arī šeit redzam asprātīgu kolāžu ar skultiešu dzīves ainiņām gan tirgus placī, gan omulīgajā kafijotavā, kur saimnieko draudzes mācītājs. Kino Splendid Palace un KSuns.

ooo Supervaroņi: Kā viss sākās / Rise of the Superheroes. Gluži vai katru nedēļu pirmizrādi piedzīvo kāda supervaroņu filma, un to konkurence kļuvusi līdzīga talantu šovam. DC komiksu sīvā sāncensībā ar Marvel komiksiem radies apbrīnojami dzīvotspējīgs filmu žanrs, kurā nereti spēkus izmēģina arī pasaulslaveni kinorežisori, piemēram, Tims Bērtons, Angs Lī un Kristofers Nolans. Dokumentālā filma Supervaroņi: Kā viss sākās atskatās uz šī žanra, kas balstīts komiksos, aizsākumiem un attīstību cauri gadu desmitiem. Kino no 10. maija.

oooo Labās rokās / Pupille. Psiholoģiski niansētās franču drāmas centrā jaundzimušais, no kura atteikusies māte, vēlot tam iespēju piedzīvot laimi mīlošā ģimenē. Cilvēcisks un gaišs skatījums uz sociālo dienestu darbinieku sarežģīto ikdienu spēcīga aktieru ansambļa izpildījumā. Filma ļauj ielūkoties adopcijas institūciju darba neredzamajā pusē, šiem ļaudīm ik dienu jāpieņem lēmumi, no kuriem būs atkarīga kāda bērna dzīve. Kino no 10. maija.

Meklējot Mr. Kauliņu. Prāta vētras dalībnieks Kaspars Roga debitē kino ar sava drauga portretējumu. Guntars Kļaviņš ir avantūrists, kurš pēc biznesa kraha nolēmis izaicināt veiksmi, meklējot dimantus neparedzamajā Āfrikas valstī Sjerraleonē. Dokumentālā filma, kuras viens no producentiem ir kādreizējais karsto punktu žurnālists Sandijs Semjonovs, līdztekus senu draugu atkalsatikšanās mirkļiem sagādās arī krietnu piedzīvojumu devu. Neesmu redzējusi. Kino no 10. maija.

Kinojaunumi

ooo Pūķīša Kokosiņa piedzīvojumi džungļos / Der kleine Drache Kokosnuss — Auf in den Dschungel! Animācijas filma, kuras stāsts un ritms būs draudzīgs arī pašiem mazākajiem skatītājiem, seko pūķu skolēnu un pasniedzēju grupai uz tropisku salu arhipelāgu. Ierastās vasaras nometnes vietā ne visai saticīgos ceļotājus sagaida pārbaudījumi — gan jāglābjas no grimstoša kuģa, gan kopā ar jauniepazītajiem ūdenspūķiem jāstājas pretī džungļu briesmām. Kino no 26. aprīļa.

Nurijevs. Baltais krauklis / The White Crow. Britu aktieris Ralfs Fainss pēc piecu gadu pārtraukuma atkal pievērsies režijai. Starptautiskais aktieru ansamblis — ukraiņu, krievu, vācu, franču aktieri, viņu vidū arī pats Ralfs Fainss (krieviski runājoša deju skolotāja Aleksandra Puškina lomā) — satiekas vērienīgā Rūdolfa Nurijeva dzīvesstāsta ekranizācijā, kas aptver laikposmu no pasaulslavenā dejotāja bērnības līdz brīdim, kad 1961. gadā viesizrāžu laikā Francijā viņš lūdz politisko patvērumu. Neesmu redzējusi. No 26. aprīļa.

Ilmārs Blumbergs. 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros kinoteātrī Splendid Palace režisore Dzintra Geka pirmizrādīs dokumentālu stāstu par izcilu personību Latvijas mākslas dzīvē Ilmāru Blumbergu. Kinodarbs uzņemts Latvijā, Krievijā, Spānijā un Itālijā. Filma tiek pieteikta kā «stāsts par pašradīšanas noslēpumu, personības vientulības aspektiem, apziņas meridiāniem un cilvēka mērogu». Neesmu redzējusi. No 4. maija.