Jēkabs Birznieks ar mammu Ievu reizēm viesojas bibliotēkās, jauniešu centros un citos notikumos, lai pastāstītu par Jēkaba citātu grāmatu un aicinātu ģimenes sarunāties. Foto no personīgā arhīva
Reiz mazais Jēkabs pēc zaudējuma dambretes spēlē dikti raudājis, bet lielā māsa sacījusi: jāmācās zaudēt. «Nē! Ir jāmācās uzvarēt!» iekliedzies puika. Tagad Jēkabam Birzniekam ir divpadsmit, un trīs gadus viņš ik dienu mācās uzvarēt hokeja laukumā, trenēdamies Daugavpils Ledus sporta skolā. Kļūt par hokejistu kopš mazotnes bijis viņa sapnis. Un naudu inventāra iegādei Jēkabs nu nopelna pats.
Pirms diviem gadiem puiša mamma Ieva Johansson dēla trāpīgos prātuļojumus apkopoja grāmatā Jēkaba citāti, ko ikviens var iegādāties grāmatnīcā vai rakstot autoram. «Par to, ka biju foršs, kad biju mazāks, tagad dabūju nūju,» saka Jēkabs. Viņš jau nopircis trīs nūjas un speciālu treniņu dēli, bet desmit procentus no ienākumiem ziedo labdarības organizācijai Palīdzēsim.lv. «Es esmu pusautors. Lielākoties visu izdarīja mamma,» paskaidro puisis. Jēkaba citātus un nelielus stāstiņus par piedzīvotajām situācijām Ieva papildinājusi ar jautājumiem tālākām sarunām savas ģimenes vai draugu lokā. Katrai sarunai ir noteikta tēma.
