Eiropa uzņemas lielāku atbildību par Ukrainas nākotni
Baltais nams bija piekodinājis, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pie ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdien ierodas uzvalkā, citādi tikšanās nebūšot. Trampam teātris ar sevi galvenajā lomā vienmēr ir svarīgāks par politikas saturu, šajā gadījumā par Ukrainas izdzīvošanu karā. Februārī Zelenska «necienīgais» izskats un «nepateicība» bija iegansts, lai viņu pazemotu un izraidītu no Baltā nama. Šajā reizē Tramps bija labākā omā. Taču Eiropas drošība nedrīkst būt atkarīga no ASV prezidenta garastāvokļa.
Zelenskis ieradās militāra stila uzvalciņā, bet viņam līdzi arī piecu Eiropas valstu un valdību vadītāji, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Katastrofu izdevās novērst. Zelenskis savu sarunu ar Trampu raksturoja kā «līdz šim labāko». Arī Trampa sarunas ar Eiropas līderiem viņš pats un atbraukušie nodēvēja par «konstruktīvām».
Sarunu svarīgākais temats bija drošības garantijas Ukrainai, ja izdotos apturēt karu. Garantijas būtu jānodrošina eiropiešiem, taču Tramps pirmdien piekrita tās atbalstīt.
Vēl gan nav skaidrs, kā tas strādātu. Tās nevarētu būt Trampa vēstnieka Stīva Vitkofa ieteiktās «5. pantam līdzīgas» garantijas. Ukraina nav un pārredzamā nākotnē nebūs NATO. Un līdz šim tikai dažas valstis ir pieļāvušas iespēju sūtīt savus karavīrus miera uzturēšanai. Tomēr Krievijas ārlietu ministrija pirmdien pirms sarunām Vašingtonā šādu iespēju nolamāja par «kategoriski nepieņemamu» un piedraudēja ar «neparedzamām sekām», ja tas notiktu. Tramps diezin vai jūtas labi, ja Putins ir dusmīgs.
Drošības garantijas esot bijis arī viens no Trampa un Putina apspriestajiem tematiem Aļaskā pagājušo piektdien. Taču Krievijas «rakstisks solījums» neokupēt pārējo Ukrainu un neuzbrukt Eiropas valstīm, līdzko tā būtu ieguvusi sev okupētās teritorijas, nebūtu pat aprakstītā papīra gabala vērts. Bet ukraiņi nepiekritīs Krimas un citu okupēto teritoriju atzīšanai par Krievijas daļu, kā vēlētos Putins, vai Ukrainas «teritoriju apmaiņai», par ko runā Trampa pārstāvji.
Ne jau par teritorijām Krievija sāka šo karu. Tās mērķis ir Ukrainas valsts iznīcināšana. Ja spētu to izdarīt kaujas laukā, Putins neprasītu Trampam, lai piespiež Ukrainu padoties pie sarunu galda.
Tomēr Tramps arī pirmdien preses konferencē uzstāja, ka Putins gribot izbeigt karu, bet sarunu laikā ar Eiropas politiķiem paņēma 40 minūšu pauzi, lai piezvanītu Kremļa saimniekam un, kā pēc tam skaidroja, sāktu kārtot viņa tikšanos ar Zelenski, bet pēc tam arī «trīspusēju», kurā piedalītos arī viņš pats.
Varam turpināt minēt, kāpēc ASV prezidentam saprašanās ar masu slepkavu ir svarīgāka nekā ar sabiedrotajiem, taču Eiropas drošības politikas pamatā nevar būt cerības uz Trampa labvēlību. Jārēķinās ar realitāti, ka Tramps nevērsīsies pret Putinu un var mainīt par labu viņam pat it kā fundamentālas nostājas, kā notika Aļaskā pagājušo piektdien.
Kara noziedznieks Putins no šīs tikšanās ieguva visu, ko vēlējās. Tramps viņu izcēla no starptautiskas izolācijas, izritinādams sarkanu paklāju kā lielvalsts galvam, turklāt amerikāņu militārā bāzē ASV teritorijā. Un pats Aļaskas siltajā saulē izkusa kā plombīra pika un pilnībā mainīja līdz tam vairākus mēnešus it kā dzelžaino prasību, lai Krievija piekrīt tūlītējai uguns pārtraukšanai, citādi būšot sankcijas un citas «smagas sekas». No miera sarunu priekšnoteikuma pamiers piepeši tapa par sarunu mērķi.
Tas nozīmētu, ka Krievija varētu bezgalīgi runāt par «miera līgumu» un turpināt slepkavot ukraiņus, vairs neraizēdamās par jaunām sankcijām — tās traucētu «sarunām par mieru», skaidro valsts sekretārs Marko Rubio. Un ASV būtu jāatzīst par Krievijas daļu Krima un citas okupētās un pat vēl neokupētās teritorijas, lai Putins tikai piekristu iesaldēt frontes līniju.
Pagaidām nezinām, ko abi runāja divpusējās tikšanās laikā, taču uzreiz pēc tās amerikāņiem pazuda ēstgriba, plānotās ministru darba pusdienas atcēla, Tramps steigšus devās, kā teica, «atpakaļ uz Savienotajām Valstīm» (laikam nebija sapratis, kur atrodas) un sestdien paziņoja, ka piekrīt Putina «miera plānam», taču tā ieviešana esot Zelenska un eiropiešu ziņā, un Ukrainai būšot jāpiekrīt zaudēt daļu valsts teritorijas. Svētdien Eiropas valstu līderi steigšus nolēma doties uz Vašingtonu, lai novērstu gatavoto izrēķināšanos ar Ukrainu. Straujā reakcija atmaksājās.
Taču par neprognozējamu dēvētais Tramps ir pat ļoti prognozējams un, kopš bija draudējis anektēt Grenlandi un Panamu, rīkojas saskaņā ar pārliecību, ka taisnība un tiesības ir tam, kam spēks. Tāpēc vienīgās reālās drošības garantijas Ukrainai un Eiropai ir Ukrainas apbruņošana līdz zobiem. Tramps arī pirmdien uzsvēra, ka ASV vairs nedošot naudu Ukrainai, taču pārdos Eiropas valstīm ieročus, ko nodot tālāk Ukrainai. Eiropiešiem ir līdzekļi, lai tos pirktu, tajā skaitā arī iesaldētie Krievijas miljardi.
Bet sarunas ir jāturpina — par Krievijas nolaupīto ukraiņu bērnu atdošanu vecākiem, par Ukrainai nodarīto postījumu atmaksāšanu, par kara noziedznieku tiesāšanu, par jaunām sankcijām Krievijai. Eiropa to var.
Komentārs 140 zīmēs
- Varas maiņa varas partijā. Jaunā Vienotība septembrī kongresā vēlēs jaunu partijas priekšsēdētāju.
- Gribam dzert! Sākta parakstu vākšana pret alkohola tirdzniecības ierobežojumiem.
- Mūsdienīgs streiks. Vairāki simti ieslodzīto trīs cietumos pirmdien protestēja pret spēļu konsoļu aizliegšanu.
