Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV prezidents Donalds Tramps tikšanās laikā Baltajā namā 24. februārī. Foto — Scanpix
Tikšanās laikā Baltajā namā Tramps atsakās nosaukt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons kategoriski uzstāj, ka «agresors ir Krievija»
Kad pirmdien, 24. februārī, Vašingtonā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai pirmo reizi tiktos ar Donaldu Trampu kopš viņa atkārtotās inaugurācijas ASV līdera amatā, abi politiķi izrādīja draudzību, taču, par spīti sirsnīgajiem apskāvieniem un rokasspiedieniem, nebija iespējams noslēpt faktu, ka Ukrainas kara dēļ plaisa starp ASV un Eiropu kļūst arvien plašāka. Savstarpējos komplimentus nomāca abu līderu atšķirīgie viedokļi par kara cēloņiem, pušu lomu konfliktā un tā iespējamo atrisinājumu.
Makrons un Tramps tikās kara trešajā gadadienā, kad ANO balsoja par rezolūciju, kurai it kā pašsaprotami vajadzēja nosodīt Krievijas agresiju. Eiropa un lielākā daļa pasaules nostājās Ukrainas pusē, turpretī Trampa valdība iebilda pret Krievijas saukšanu par agresoru. Amerikāņu diplomātu viedoklim pievienojās arī Krievija, Baltkrievija, Izraēla un Ziemeļkoreja — kaut kas tāds ANO vēsturē līdz šim piedzīvots reti vai pat nekad.
Arvien lielāka plaisa bija redzama arī galvaspilsētās, kas atrodas abās Atlantijas okeāna pusēs. Kamēr Krievijas pilna mēroga iebrukuma trešajā gadadienā Eifeļa tornis Parīzē, Brandenburgas vārti Berlīnē un Eiropas Savienības ēkas Briselē solidāri tika izgaismotas Ukrainas karoga zildzeltenajās krāsās, Baltais nams neizrādīja nekādu atbalstu. Kamēr daudzu Eiropas valstu līderi devās uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, lai paustu savu atbalstu ukraiņiem, Tramps galvenokārt koncentrējās uz to, lai pēc iespējas ātrāk noslēgtu līgumu ar Ukrainu par vērtīgu izrakteņu saņemšanu, kas būtu kā atlīdzība par amerikāņu piešķirto militāro palīdzību.
«Es domāju, ka ir panākts liels progress,» Tramps sacīja par saviem centieniem vienoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par iespējamo pamieru Ukrainā. «Mums ir bijušas ļoti labas sarunas ar Krieviju. Mums ir bijušas dažas ļoti labas sarunas ar citiem, un mēs cenšamies panākt, lai karš ar Krieviju un Ukrainu tiktu izbeigts.»
Tramps arī paziņoja, ka viņš pats varētu doties vizītē uz Maskavu, ja tiks panākta miera vienošanās, kas, pēc viņa prognozēm, gaidāma dažu nedēļu laikā. Tādējādi viņš kļūtu par pirmo ASV prezidentu, kas vairāk nekā desmit gadu laikā apmeklēs Krieviju, un nenoliedzami tas ļautu pozitīvā gaismā gozēties Putinam, kura aresta orderi ir izdevusi Starptautiskā Krimināltiesa.
Lai gan tikšanās laikā Makrons sauca namatēvu par «dārgo Donaldu» un vairākkārt lietoja tādus vārdus kā «draudzība» un «kopēja darba kārtība», viņš vienlaikus iestarpināja norādes uz viedokļu atšķirībām.
«Šis miers nedrīkst nozīmēt Ukrainas padošanos,» Makrons teica kopējā preses konferencē Baltā nama Austrumu zālē. «Tas nedrīkst nozīmēt pamieru bez garantijām. Šim mieram jānodrošina Ukrainas suverenitāte.» Makrons pauda eiropiešu un arī iepriekšējās ASV valdības viedokli, ka karā ir vainojama tieši Krievija. «Tā ir Krievijas atbildība, jo agresors ir Krievija.»
Savukārt Tramps nepieminēja ne garantijas, ne Ukrainas suverenitāti, pat atteicās nosaukt Putinu par diktatoru un nepatiesi apgalvoja, ka ASV karam ir iztērējušas trīs reizes vairāk naudas nekā Eiropa. Makrons, uzmanīgi cenšoties neprovocēt Trampu, izlaboja viņa apgalvojumus par Eiropas palīdzību.
Pagājušajā nedēļā sarunā ar žurnālistiem Tramps deklarēja, ka Ukraina «sāka» karu, un nosauca tautas vēlēto prezidentu Volodimiru Zelenski par «diktatoru bez vēlēšanām», bet šonedēļ Tramps atteicās lietot šo apzīmējumu attiecībā uz autokrātu Putinu, kurš pie varas atrodas jau ceturtdaļgadsimtu. «Es nelietoju šos apzīmējumus, kā pagadās,» taisnojās Tramps.
Tramps atkal atkārtoja nepatiesu apgalvojumu, ka ASV ir iztērējušas 350 miljardus dolāru, lai palīdzētu Ukrainai, un «nav nekā, ko par to parādīt», savukārt Eiropa ir iztērējusi tikai 100 miljardus dolāru. Patiesībā, pēc Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datiem, Eiropa ir piešķīrusi Ukrainai 138 miljardus dolāru, bet ASV — 119 miljardus.
Tramps arī nepareizi raksturoja Eiropas palīdzības veidu. «Eiropa vienkārši aizdod naudu Ukrainai,» viņš teica. «Viņi to saņems atpakaļ.»
Makrons, kurš pirms tam tikšanās laikā ar tulka starpniecību runāja franču valodā, ātri pārgāja uz angļu valodu un pārtrauca Trampu, uzliekot savu plaukstu uz viņa rokas, lai izlabotu ASV prezidenta teikto. «Nē, patiesībā mēs vienkārši esam samaksājuši,» teica Makrons. Tāpat kā ASV gadījumā, arī Eiropas palīdzība ir bijusi kā dotācijas, aizdevumi un aizdevumu garantiju apvienojums. «Mēs piešķīrām reālu naudu, tas nu gan ir skaidrs.»
Tramps skeptiski pasmaidīja un atmeta ar roku, it kā gribēdams pateikt, ka viņš tam netic.
Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja, ka panāks kara izbeigšanu 24 stundu laikā. Savukārt pirmdien viņš paziņoja, ka tagad ar Putinu sāktās sarunas varētu izbeigt karu «dažu nedēļu laikā, ja mēs būsim gudri». Un piebilda: «Ja mēs nebūsim gudri, tas turpināsies, un mēs zaudēsim jaunus, skaistus cilvēkus.»
Kad pirmdien Tramps sagaidīja Makronu pie ieejas Baltajā namā, abi enerģiski paspieda viens otram roku, it kā vienlaikus cenšoties apliecināt savu vīrišķo dominanci. Arī vēlāko publisko tikšanos laikā abi plati smaidīja un visu laiku glaimoja viens otram. Noslēguma preses konferences beigās Makrons apskāva Trampu.
Taču Makrona un Trampa uzskati ir krasi atšķirīgi. Makrons pirms nedēļas kārtējo reizi brīdināja, ka «prezidenta Putina priekšā nedrīkst būt vājš», un arī Baltajā namā norādīja, ka pēc 2022. gada ukraiņu civiliedzīvotāju slaktiņa Bučā viņš ir pārtraucis kontaktus ar Krievijas prezidentu, jo neesot jēgas runāt ar cilvēku, kurš veic šādus kara noziegumus. Taču viņš arī ātri piebilda, ka atbalsta Trampa jaunos sarunu centienus, jo viņa ievēlēšana esot radījusi «jaunu kontekstu».
Vienlaikus Makrons uzsvēra, ka jebkura vienošanās ar Krieviju ir «jāpārbauda un jāpārbauda», vairākkārt atgādinot par diviem citiem pamiera līgumiem — tā saukto Minskas vienošanos —, kas tika parakstīti, bet kurus Krievija lauza, iebrūkot Ukrainā 2022. gadā. Makrons atgādināja, ka vēl neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā garās telefonsarunās Putins noliedzis agresīvos plānus.
Tramps atbildēja, ka, viņaprāt, Krievijas interesēs ir «noslēgt vienošanos», taču nepieminēja, no kādām iekarotajām teritorijām Maskavai būtu jāatsakās un kādas drošības garantijas būtu jāpiešķir Ukrainai. «Es patiešām ticu, ka viņš vēlas noslēgt vienošanos,» Tramps teica par Putinu. «Varbūt es kļūdos, bet ticu, ka viņš vēlas noslēgt vienošanos.»
Viņš piebilda, ka jau esot runājis ar Putinu par iespēju nosūtīt uz Ukrainu Eiropas miera uzturētājus, lai tie uzraudzītu jebkādu pamieru, un ka Putins tam piekristu.
Makrons, kurš ir viens no galvenajiem Eiropas miera uzturēšanas spēku idejas virzītājiem, sacīja, ka piekrīt Trampam par lielāku Eiropas atbildību. Taču arī «amerikāņiem jābūt solidāriem».
Tas, vai Putins patiešām piekritīs ārvalstu karaspēka klātbūtnei Ukrainas teritorijā, būs svarīgs faktors jebkurās sarunās. Pirmdien publicētā intervijā Putins uzsvēra ekonomiskos ieguvumus no tuvināšanās ar ASV, paslavējot Trampa interesi pakārtot starptautisko diplomātiju finanšu interesēm. Putins arī uzslavēja Trampu kā cilvēku, kurš «ne tikai saka to, ko domā, bet arī to, ko vēlas».
