Pa vidu tiešām okeāns

Tikšanās laikā Baltajā namā Tramps atsakās nosaukt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons kategoriski uzstāj, ka «agresors ir Krievija»

Ārskats nr. 107: Ko gaidīt no Trampa? Pamiers Gazā. Somi rāda paraugu

Ārskats nr. 103: Asads apdraudēts. Gruzijā Maidans? Dienvidkorejas prezidenta izgāšanās

Marina uz sēkļa

Francijas vēlētāji skaidri pateikuši, ka negrib valsts vadībā labējos ksenofobus

Podkāsts nr.50: Slimnīcas un pandēmija; Taureņu pirts atskaņas; Makrons Rīgā

Cik gatava ir veselības aprūpes sistēma jaunam Covid-19 u

Makrona diagnozes: no “smadzeņu nāves” līdz reveransiem

Neviena norma, nevienas tiesības un neviens princips nepastāv pats par sevi – tie ir pastāvīgi jāapstiprina atkal un atkal ar konkrētām izvēlēm par savu rīcību, tā atgādinot gan sev, gan citiem, ka joprojām uzskatām konkrētās vērtības, normas vai principus par sev un citiem saistošām. No principiem atkāpjoties, to ietekme vājinās. Vērtību un pozīciju apšaubīšana – tāda kā “robežu iztaustīšanas” pieeja – jau nepilnus divdesmit gadus raksturīga Krievijas ārpolitiskajai doktrīnai, caur kuru tiek mērķtiecīgi strādāts, lai mainītu Rietumvalstu izpratni par to, kuras normas un principi ir patiesi saistoši un vispār vajadzīgi. Cīņa par to, kas ir norma, un to, kas ir pieņemams, domājams, ir neizbēgama un nebeidzama. Tas arī nav nekas jauns. Tas, kas nepatīkami pārsteidz, ir indikācijas, ka Kremļa pūliņi sāk vainagoties ar panākumiem.