Valdis Dombrovskis. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis strādā pie «reparāciju aizdevuma» projekta — Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu nodošanas Ukrainai jau tuvākajā laikā
Krievijas nodarītos zaudējumus Ukrainas ekonomikai kopš pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī aprēķināt naudas izteiksmē nav vienkārši, taču tie mērāmi simtos miljardu; pēc dažām aplēsēm, pat vairāk nekā triljona dolāru apmērā. Pasaules Banka aprēķinājusi, ka Ukrainas atjaunošanai nākamajos desmit gados vajadzēšot 486 miljardus dolāru.
Tāpēc atdot Ukrainai rietumvalstīs iesaldētos Krievijas centrālās bankas līdzekļus būtu taisnīgi, un mudinājumus to darīt dzird jau sen. Taču daudzi iebilda pret šīs naudas konfiscēšanu, jo uzskata, ka tas grautu uzticēšanos Rietumu finanšu institūcijām. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 10. septembrī paskaidroja, ka EK netaisoties šos līdzekļus konfiscēt, taču plānojot tos izsniegt Ukrainai kā aizdevumu. Pagājušonedēļ EK piedāvāja mehānismu, kas ļautu Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus — 170—180 miljardus eiro — izmantot Ukrainas atbalstam, tos nekonfiscējot.
Kāds tieši ir piedāvātais risinājums un kas vēl ir jāizdara, lai to iedarbinātu, iztaujāju EK ekonomikas un produktivitātes komisāru Valdi Dombrovski.
Dombrovskis sestdien piedalījās savas partijas Jaunā Vienotība kongresā, mūsu saruna notika tā laikā konferenču centrā Fantadroms.
«Konkrētais mehānisms, ko mēs piedāvājam, ir tā sauktais reparāciju aizdevums,» saka Dombrovskis. Tā pamatideja: «Mēs izsniedzam aizdevumu Ukrainai, kurai tas būs jāatmaksā tikai pēc tam, kad Krievija samaksās reparācijas.» Naudu aizdevumam ņemtu no «imobilizētajiem» Krievijas līdzekļiem (Komisija nelietojot terminu «iesaldētie»), taču Krievijas prasība uz šiem aktīviem paliktu spēkā.
Vai tas nozīmētu, ka Krievija varētu šo naudu atgūt? «Teorētiskajā scenārijā, tas ir, ja Krievija samaksā reparācijas,» Dombrovskis skaidro. Vaicāts par priekšlikumiem vienkārši atdot šo naudu Ukrainai kā daļu no Krievijas nākotnē maksājamajām reparācijām, viņš teic, ka būtībā šis priekšlikums to arī nozīmējot — Ukraina jau tagad saņems naudu, un «kopējais efekts ir tieši tāds pats».
Dombrovskis uzsver, ka šāda pieeja atrisinot dažas būtiskas problēmas.
Pirmkārt, Ukrainai pieaug parāda ilgtspējas riski, tāpēc vienkārši turpināt aizdot tai naudu nav labākais risinājums. Toties šis aizdevums tai nebūtu jāatmaksā, kamēr Krievija nebūtu samaksājusi reparācijas, tāpēc riski nepieaugtu.
Otrkārt, nenotiktu Krievijas aktīvu konfiskācija, par ko Eiropas Savienībā «esam ļoti tālu no vienprātības», jo vairākas valstis aktīvi pret to iebilst. Piedāvātais risinājums būtu pieņemamāks, reakcija uz to esot «piesardzīgi pozitīva». Piemēram, Vācija iebilda pret Krievijas naudas konfiscēšanu, bet tagad kanclers Frīdrihs Mercs paziņojis, ka atbalstīšot EK risinājumu. Arī Francija esot «konstruktīvi iesaistījusies» sarunās.
Dombrovskis atgādina, ka gan ES, gan G7 līmenī jau agrāk pieņemti lēmumi, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek imobilizētiem, kamēr tā nesamaksās reparācijas Ukrainai. Tāpēc piedāvāts praktisks veids, kā šos līdzekļus novirzīt Ukrainai jau tagad, kad tie ir ļoti vajadzīgi.
Reparāciju aizdevuma konkrētā summa vēl būs jāprecizē. Vispirms Starptautiskais Valūtas fonds noteiks Ukrainas finanšu vajadzības, tad notiks sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, cik katrs ir gatavs ieguldīt. «Skaidrs, ka ES būs jāiegulda lauvas tiesa šo līdzekļu,» Dombrovskis saka. Taču interesi izmantot līdzīgu mehānismu ir izrādījušas arī citas valstis, piemēram, Lielbritānija un Kanāda, notiekot diskusijas ar Japānu. Gan ES valstis, gan citas būtu gatavas sniegt arī divpusēju palīdzību, sava programma būs arī SVF un Pasaules Bankai.
Bet G7 valstis kopš pagājušā gada oktobra jau izmaksā Ukrainai aizdevumus no Krievijas aktīvu ģenerētajiem līdzekļiem atsevišķā 50 miljardu dolāru programmā, tāpēc būs jāsaglabā iesaldēto aktīvu daļa, kas nepieciešama šā aizdevuma apkalpošanai.
Dažu nedēļu laikā varētu būt skaidrība par precīzām summām.
«Jebkurā gadījumā mēs strādājam, lai Ukrainai šie līdzekļi būtu pieejami nākamā gada pirmajā ceturksnī,» Dombrovskis uzsver. «Šogad Ukrainai līdzekļu pietiek.»
Bet vai šādai Krievijas naudas izmantošanai piekritīs Beļģija, kur atrodas Euroclear finanšu platforma, kurā glabājas lielākā daļa Krievijas aktīvu? Dombrovskis teic, ka diskusijā iepriekšējā nedēļā eirozonas finanšu ministru sanāksmē no Beļģijas puses «būtiski iebildumi neizskanēja», taču esot saprotams, ka Beļģijai «kritiski svarīgais jautājums ir garantijas», ja Krievija vērstu pret to prasību par visu aktīvu summu. Tāpēc notiekot sarunas par ES vai dalībvalstu garantijām, lai Beļģijai nav vienīgajai jānes šāds finanšu risks.
Vai lēmumam par reparāciju aizdevumu būs jābūt vienbalsīgam, būs atkarīgs no tā, kādu risinājumu izvēlēsies — ja to garantēs dalībvalstis, tad «var parādīties jautājums, cik dalībvalstu garantijas» būs. Taču, ja būs iesaistīts ES budžets, «visticamāk, tas prasa vienprātību».
ES līdz šim sniegusi Ukrainai palīdzību 173 miljardu eiro apjomā, Dombrovskis atgādina un skaidro, ka savienība segs arī lielāko daļu no 60 miljardiem, kas Ukrainai nepieciešami nākamajos divos gados. Šī summa ir bez militārā atbalsta, kam vajadzēs vēl vairākus desmitus miljardu, viņš precizē.
Prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka ASV vairs nesniegs militāru atbalstu Ukrainai, taču pārdos ieročus NATO valstīm, kuras tad varēs tos nodot Ukrainai. «Notiek konkrēti darījumi, kuros Ukrainai šie ASV ieroči tiek piegādāti vai nu pa tiešo, vai iepērkot caur kādām citām valstīm,» Dombrovskis saka.
Viņš gan piesardzīgi atbild uz jautājumu, vai ASV varētu pievienoties sankcijām pret Krieviju, kad jau ES taisās pildīt Trampa pieprasīto, lai eiropieši nepērk naftu no Krievijas, un slēgs naftas vadu Družba. «Notiek intensīvas sarunas, diskusijas G7 līmenī, arī divpusēji ar ASV. Tiešām strādājam pie tā, lai arī ASV lielākā mērā iesaistītos sankcijās pret Krieviju.» Bet vai ir cerības, ka iesaistīsies? «Dialogs ar ASV pašlaik notiek ļoti intensīvi,» Dombrovskis atbild.
Skaram arī Austrumu sardzes projektu austrumu robežas nostiprināšanai pēc Krievijas dronu un lidmašīnu pēdējā laikā arvien izaicinošākās ielaušanās Eiropas valstu gaisa telpā. Dienu pirms mūsu sarunas bija notikusi desmit ES valstu un Ukrainas sanāksme par «dronu mūri», ko veidos gar ES un NATO austrumu robežu. Pašlaik tiekot strādāts pie šā projekta finansējuma, Dombrovskis informē.
Pieminu, ka Latvijai būs pieejami 5,6 miljardi no ES jaunās 150 miljardu SAFE aizdevuma programmas Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai. Aizdevumiem pieteikušās 19 valstis, tām līdz novembra beigām jāsagatavo konkrēti aizsardzības investīciju plāni šo līdzekļu izmantošanai, Dombrovskis atgādina. Vaicāju, kādus projektus Latvija ir piedāvājusi vai taisās piedāvāt. «Tas ir labs jautājums Latvijas valdībai,» komisārs bilst. EK pašlaik vēl neesot detalizētas informācijas par dalībvalstu plāniem, kurus tās vēl tikai gatavo.
Ēdienkarte
- Melna kafija, ūdens
* Paldies Ir sadarbības partnerim Tilde, kura izstrādātā tehnoloģija Tilde Transcribe ikdienā atvieglo mūsu žurnālistu darbu.
