sociālie mediji
- Labsajūta
- 05.06.2025.
Kas kultivē narcisismu?
- Raksts
- 24.04.2025.
Sprostos dēta valoda
- Pasaulē
- 12.02.2025.
Mums jāspēj aizstāvēties!
- Pasaulē
- 27.01.2025.
VIDEO: Eiropas jauniešu garīgā veselība
- Labsajūta
- 05.06.2025.
Kas kultivē narcisismu?
Kā garīguma meklējumi sociālajos medijos kultivē narcismu un individuālismu
- Eksperta viedoklis
- 08.04.2025.
Sociālie mediji: instruments vai ierocis?
Informācijas aprite nekad nav bijusi tik ātra un plaša. Tomēr šķietamais ieguvums rada arī jaunas problēmas
- Pasaulē
- 12.02.2025.
Mums jāspēj aizstāvēties!
Komisāre Henna Virkunena skaidro, kā Eiropas Komisijai sokas cīņā ar sociālo tīklu kaitējumu
- Pasaulē
- 27.01.2025.
VIDEO: Eiropas jauniešu garīgā veselība
Eiropas jaunieši atklātāk nekā jebkad runā par garīgās veselības problēmām, tomēr tā turpina pasliktināties.
- Viedoklis
- 07.01.2025.
Kā mazināt sociālo mediju radīto informācijas burbuļa efektu?
Daudz nekļūdīšos, ja teikšu – gandrīz ikvienam no mums kaut uz brīdi ir radusies sajūta, ka sociālo mediju platformas uzmin pat domas. Tiklīdz sāc interesēties par kādu noteiktu tēmu, piedāvātais saturs – reklāmas, video, ziņas un raksti – burtiski pieskaņojas tavām interesēm. Neviļus rodas jautājums – kā sociālie mediji var zināt, kas tevi interesē?
- Tribīne
- 08.12.2024.
Vienkāršība, godīgums un labi stāsti
- Portrets
- 06.10.2024.
- Agnese Meiere
Noskaņas someljē
- Tribīne
- 06.10.2024.
Digitālais spēļu laukums
- Bizness pasaulē
- 06.10.2024.
Bīstamā leiputrija
- Viedoklis
- 06.08.2024.
Dziļviltojumu mērķis – arī uzņēmumi
- Viedoklis
- 20.05.2024.
Kiberhigiēna, digitālie atkritumi un “datu izgāztuves” – dati jāsargā tāpat kā mājas atslēgas
- Tribīne
- 08.12.2024.
Vienkāršība, godīgums un labi stāsti
Lai runātu par to, kā uzņēmējiem ne tikai izcelt savu zīmolu piesātinātajā sociālo mediju vidē, bet arī izmantot šo platformu vērtīgu ideju paušanai, aicinām regulārajā slejā izteikties satura veidotāju Egitu Bairamovu.
- Portrets
- 06.10.2024.
- Agnese Meiere
Noskaņas someljē
Renārs Zeltiņš patlaban ir viens no visvairāk pieprasītajiem pasākumu vadītājiem Latvijā. Gadā viņš vada simtiem pasākumu un sociālajos tīklos sapulcinājis vairāk nekā 100 tūkstošus sekotāju. Mazajai Latvijai gandrīz vai mežonīgs skaitlis!
- Tribīne
- 06.10.2024.
Digitālais spēļu laukums
Lai runātu par to, kā uzņēmējiem ne tikai izcelt savu zīmolu piesātinātajā sociālo mediju vidē, bet arī izmantot šo platformu vērtīgu ideju paušanai, aicinām regulārajā slejā izteikties satura veidotāju Egitu Bairamovu.
- Bizness pasaulē
- 06.10.2024.
Bīstamā leiputrija
Kā Telegram kļuva par saziņas vietni, kuru labprāt izmanto noziedznieki, ekstrēmisti un teroristi
- Viedoklis
- 06.08.2024.
Dziļviltojumu mērķis – arī uzņēmumi
Dziļviltojumi ir viens no mūsdienu politiķu, biznesa līderu, izklaides industrijas pārstāvju un citu publisku personu lielākajiem biediem. Un spēcīgs ierocis krāpnieku rokās. Mākslīgais intelekts spēj izveidot saturu, kurā esat redzams un dzirdams, sakot tādas lietas, ko nekad neesat un nebūtu teicis. Jūsu balsī, ar jūsu seju un mīmiku. Šodien dziļviltojumu var izveidot tik nevainojami, ka atšķirt īstu attēlu un skaņu un mākslīga nespeciālistam kļūst teju neiespējami. Tāpēc līdz ar tehnoloģijām, kas atpazīst un atmasko viltojumus, kritiski nozīmīga ir cilvēku spēja domāt kritiski, un apšaubīt ko tādu, kas izskatās vai izklausās pēc muļķībām.
- Viedoklis
- 20.05.2024.
Kiberhigiēna, digitālie atkritumi un “datu izgāztuves” – dati jāsargā tāpat kā mājas atslēgas
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.
