Janis Kluge. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ekonomikas eksperts Janis Kluge skaidro augošās problēmas Krievijas tautsaimniecībā un kā tās varētu ietekmēt kara gaitu
Brokastis ir beigušās, apkalpojošais personāls sāk klāt galdus pusdienām telpā, kur pēc stundas jau drūzmēsies simtiem Lennarta Meri drošības un ārpolitikas konferences dalībnieku. Bet pagaidām visi Tallinas viesnīcas restorāna galdiņi ir tukši. Nav ne ko ēst, ne dzert.
Esmu šajā tukšajā ēdamzālē apsēdies ar Jani Klugi (Janis Kluge), vienu no Eiropas vadošajiem ekspertiem par Krievijas ekonomiku. Viņš ir Vācijas Starptautisko un drošības jautājumu institūta Austrumeiropas un Eirāzijas departamenta vadītāja vietnieks, arī padomdevējs Vācijas valdībai un parlamentam. Jau vairākus gadus ar interesi sekoju viņa ierakstiem soctīklos un ar nepacietību gaidīju iespēju ar viņu tikties.
Arī tāpēc, ka viņa vārds liecina par latviskām saitēm. Par tām arī mans pirmais jautājums, un atbilde ir negaidīta. Viņa ģimenei neesot nekādu saikņu ar Latviju. Māte no kāda tēva drauga dzirdējusi šo latviešu vārdu, tas viņai iepaticies, un tā arī dēlu nosaukuši par Jani.
Īsu brīdi papriecājos par latviešu kultūras «maigo varu», bet uzreiz jāķeras klāt sarunas galvenajai tēmai — Krievijas ekonomikas spējām nodrošināt agresijas turpināšanu. Jau no pilna mēroga uzbrukuma sākuma ik pa brīdim izskanējušas balsis, kas prognozē Krievijas ekonomikas sabrukumu sankciju un kara rezultātā. Prasu Klugem, kas faktiski ir noticis pēdējos trīs gados.
«Sankcijām bija ļoti liela ietekme uz Krievijas ekonomisko attīstību pilna mēroga uzbrukuma sākumā.» Krasi samazinājās iekšzemes kopprodukts, bet jau 2022. gada vasarā Krievijas attieksme pret karu kļuva daudz nopietnāka. Tā ieviesa daļēju mobilizāciju un nolēma veltīt pēc būtības neierobežotus līdzekļus militārajām vajadzībām. Tas deva ekonomikai būtisku grūdienu, un «nākamos divus gadus notika ļoti strauja izaugsme, kuru lielā mērā dzina militārā industrija». Tika radīti divi miljoni jaunu darbavietu gan bruņotajos spēkos, gan militārajā nozarē, bezdarbs pašlaik ir vēsturiski zemākajā līmenī — 2,3%.
«Taču tā Krievijai ir problēma, jo nav vairs ražošanas kapacitātes», nevar atrast piemērotus strādniekus. Var turpināt tērēt naudu, bet tas nerada papildu izaugsmi, tikai izraisa lielāku inflāciju. «Tāpēc redzam, ka IKP vairs neaug, šā gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās.» Turklāt ekonomikas civilajai daļai apstākļi ir ļoti grūti, jo tā ne tikai zaudē darbiniekus, bet arī Centrālā banka krasi paaugstinājusi procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju.
Krievijas valdība šajos gados zaudējusi lielāko daļu rezervju, kas radīja budžetam un ražošanai drošības spilvenu. Centrālās bankas valūtas rezerves ir iesaldētas Rietumos. Tai vēl ir zelts un ķīniešu juaņas, bet tos nav viegli realizēt. Savukārt Nacionālās labklājības fondā, kurā Kremlis tur naudu ekonomikas stabilizācijai, palikušo likvīdo līdzekļu apjoms ir apmēram 1,5% no IKP, kas ir mazāk par šā gada budžeta deficītu. Agrāk Krievijas budžets vienmēr tika veidots ar strukturālu pārpalikumu, bet tie laiki ir beigušies. «Iespējams, visnozīmīgākās rezerves, kurām bieži nepievērš uzmanību, bija milzīgās vecās bruņutehnikas glabātavas. Tās bija tērauda rezerves, kuras kara laikā bija vissvarīgākās un kuras miljoniem padomju strādnieku izveidoja daudzu desmitgažu laikā.» To vērtība bija milzīga, bet «tagad zem Putina tas viss tiek ļoti ātri nosvilināts».
Kā Kluge vērtē uzskatu, ka ekonomikas militarizācijas rezultātā Putins nevar piekrist pamieram, jo pārāk daudz cilvēku tagad pelna no kara? Viņš ir skeptisks. «Ja Krievija pārstātu karot, tai būtu vairāk iespēju.» Tā visdrīzāk turpinātu tikpat daudz tērēt militārām vajadzībām, jo vēl daudzus gadus būtu jāiegulda nauda, lai atjaunotu zaudēto. Turklāt stratēģiskā vide ir pilnībā mainījusies, arī tāpēc, ka tā cieta apkaunojošu neveiksmi 2022. gadā.
Cik lielā mērā Krieviju ir ietekmējušas sankcijas? Tās bija tikai viens no faktoriem, kas ietekmēja Krievijas ekonomiku, svarīgi bijuši arī budžeta tēriņi un naftas cenas, kuras bija sevišķi augstas pilna mēroga uzbrukuma pirmajā gadā. Tomēr var aptuveni aprēķināt, cik Krievijai izmaksājušas sankcijas. Rietumvalstu noteiktie cenu griesti samazinājuši Krievijas ieņēmumus no naftas par apmēram 20—30 miljardiem dolāru gadā. Sankcijas uz lielo sašķidrinātās gāzes termināli Arctic LNG 2 atņēmušas apmēram 10 miljardus. Savukārt Putina lēmums pārtraukt gāzes eksportu uz Eiropu izmaksāja apmēram 20—30 miljardus. Tātad ietekme ir, taču kopējais Krievijas eksports pērn vēl aizvien bija gandrīz 450 miljardi dolāru, no kuriem ap 200 miljardiem veido nafta.
Kluge saka — pēc nopludinātiem muitas dokumentiem un tirdzniecības partneru datiem, mēs zinām, ka Krievija spiesta maksāt augstāku cenu par sankcijām pakļauto preču importu. Tas nenāk ekonomikai par labu. «Taču sākotnēji bija gaidas, ka Rietumu eksporta ierobežojumiem uz Krieviju būs daudz spēcīgāka ietekme, ka tie sagraus tautsaimniecību. Izrādījās, ka citas valstis bija ļoti gatavas atrast veidus, kā preces nogādāt Krievijā.» Tiesa, daži sektori ir smagi cietuši. Autorūpniecība Krievijā ir faktiski sabrukusi, sarukusi uz pusi. «Tomēr Krievijas ekonomiskā elite gaidīja daudz krasāku kritumu, arī viņi bija pārsteigti», ka ietekme nebija lielāka. «Putins tagad saka — redziet, vai es jums neteicu? Mēs esam stiprāki, nekā jums šķiet. Tāpēc tagad īsti nevar Putinam draudēt ar sankcijām.» Viņš netic, ka tām būs ietekme.
Tomēr sankcijas ierobežo Krievijas spējas paplašināt militāro ražošanu. Sākumā krievi palielināja apjomus, pārejot uz nepārtrauktu diennakts ražošanu. Tagad būtu nepieciešams ievest jaunu tehniku un darbgaldus, un tos Krievijai ir grūti sadabūt. «Manuprāt, tie ir starp svarīgākajiem eksporta ierobežojumiem.»
Cik lielā mērā iespējams ierobežot Krievijas naftas eksportu? Kluge atbild, ka to izdarīt ir ļoti sarežģīti, jo Krievijai ir nozīmīga daļa pasaules naftas tirgū. Tās pilnīga izolācija radītu ļoti lielu un strauju cenu pieaugumu. Naftas cenu griesti bija mēģinājums vienlaikus ierobežot Krievijas ienākumus un neradīt naftas deficītu. Kluge domā, ka G7 un ES pieņemtais 2022. gada decembra lēmums aizliegt naftas importu ar kuģiem bija drosmīgs un samazināja Krievijas ienākumus, jo lika sūtīt naftu tālāk prom uz Indiju un Ķīnu. Tagad būtu jāpaplašina sankcijas pret «ēnu floti», jo ar šiem kuģiem Krievija cenšas apiet uzliktos naftas cenu griestus.
Vai problēmas tautsaimniecībā var piespiest Putinu piekrist miera sarunām? «Ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties,» saka Kluge. Tomēr bezdarbs ir zems, nav gaidāma iedzīvotāju sacelšanās, un nav arī pazīmes, ka varētu notikt kāda cita veida sabrukums vai finanšu krīze. Taču aizvien ierobežotākas ekonomiskās iespējas un sāpīgāka inflācija laika gaitā var vājināt pārliecību, ka Krievija var karot vēl gadiem ilgi. Ja Rietumi nezaudē vienotību un turpina atbalstīt Ukrainu, Putina priekšstati par uzvaras iespējām varētu mainīties. Taču strauju Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos šajā vai nākamajā gadā Kluge neprognozē. Diemžēl.
Ēdienkarte
- Bagātīgas bufetes priekšnojautas
