Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 6
1.
Riet saule, un atkal tu saki: Nekas.
Gaisma te parādās, te pazūd.
Sapnī zīmēju kartē laimīgāku pasauli, lētāku kafiju,
vairāk koku, tīrākas upes, smilšu putekļus.
Riet saule, un atkal tu saki: Nekas.
Tumsa ir dīvains gadalaiks.
Mirklis tajā neatšķir sevi no mūžības.
Ziņās pasaule ir nepieklājīga un auksta,
pat mūžīgais sasalums draud padoties.
Ilgi nevar miers sev kartē atrast vietu.
Sāpes un drupas uzzīmē pašas sevi.
Aust saule, un atkal tu saki: Nekas.
Kamēr sāp sirds,
rītausma,
piedraudi mums
ar nemirstību.
Ja es būtu prezidents, tā nebūtu noticis.
2.
Sapnī atkal gāju otrajā klasē.
Neko nenojaušot par pieaugšanu.
Pie tāfeles atkal mācīju klasesbiedram rakstīt.
Viņš teica, ka rakstīt nevar iemācīties,
