Pēdējās nedēļās Eiropā vairojas brīdinājumi par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem NATO valstīm — no droniem un raķetēm līdz diversijām. Taču Latvijas amatpersonu vēsts ir skaidra: pilna mēroga iebrukumam pašlaik nekas neliecina.
Nu un tad?
Panika te būtu tieši tas, kas Putinam vajadzīgs. Mērķis nav sākt karu ar NATO, bet atrast pelēko zonu — pietiekami biedēt Rietumus, lai vājinātu atbalstu Ukrainai, taču neizprovocēt atbildi, kas šo atbalstu tikai palielinātu.
Kāda ir priekšvēsture?
Spriedzi uzkurinājuši vairāku Eiropas politiķu un izlūkdienestu brīdinājumi. Polijas premjerministrs Donalds Tusks pieļāvis Krievijas dronu vai pat raķešu nonākšanu NATO austrumu flangā, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons šos brīdinājumus nosaucis par pamatotiem un labi dokumentētiem. Par būtisku pagrieziena punktu tiek uzskatīts augusta sākuma dronu incidents Leipcigas lidostā, kur varēja būt lieli cilvēku upuri. Tas Rietumeiropai bija trauksmes zvans.
Kas ir pats svarīgākais?
Runa nav par Krievijas tankiem pie NATO robežas. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs 18. septembrī norādīja — izlūkdienestiem nav ziņu par spēku koncentrēšanu pilna mēroga uzbrukumam. Toties eskalācija ir ļoti iespējama. Krievija var mēģināt radīt incidentus, kur nav uzreiz skaidrs, vai noticis uzbrukums, kļūda vai provokācija. Formula ir vienkārša: iebiedēt, bet neizprovocēt. Panākt, lai Eiropas valstis sāk šaubīties, vai Ukrainas atbalstīšana nav kļuvusi pārāk bīstama.
Kas vēl jāzina?
Šajā situācijā bīstama var būt arī pati valoda. Rinkēvičs aicinājis beigt reālus uzbrukumus automātiski dēvēt par «hibrīduzbrukumiem» — šāds vārds var kļūt par ērtu aizsegu nekā nedarīšanai. Savukārt bijušais Igaunijas izlūkdienesta vadītājs Ēriks Nīls Kross trāpīgi rezumējis informatīvo problēmu: NATO vēsti, ka aliansei ir plāni jebkurai ārkārtas situācijai, mediji mēdz pārvērst ziņā, ka NATO gaida karu kuru katru dienu.
Kas tālāk?
Krievija acīmredzami ir gatava riskēt vairāk, tāpēc Eiropai jābūt gatavai droniem, diversijām, uzbrukumiem infrastruktūrai un citām «pelēkās zonas» provokācijām. Taču tikpat svarīgi ir nesabiezināt krāsas. Pilna mēroga karš ar NATO nav tas, ko Maskava pašlaik meklē. Galvenais uzdevums ir vājināt un sašķelt Ukrainas atbalstītājus. Risks slēpjas citur — mēģinot precīzi nomērīt, cik tālu iespējams iet, neizraisot NATO atbildi, Kremlis var pārrēķināties. Tāpēc pareizā reakcija ir nevis panika, bet gatavība.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 25. septembra ieraksta “Vai Krievija ir gatava eskalācijai? Grenlande paliek Dānijai. Merca katastrofa”.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
