Annas Doškinas ģimenē ēdienreizes saplāno pusotrai nedēļai, bet parasti ar to pietiek pat divām, jo dzīve ievieš savas korekcijas. Kādu dienu sanāk ēst ārpus mājas, bet citu — vienkārši negribas gatavot. Foto — Ieva Salmane
Latvijā pret pārtiku izturamies atbildīgāk nekā citur Eiropā, tomēr vēl ir, kur tiekties, lai sagādātais nenonāktu atkritumos
Mums katram, visticamāk, gadījusies situācija, kad, pēc darba atgriežoties mājās, atveram ledusskapi, lai pagatavotu vakariņas, bet tur priekšā — iepuvis gurķis. Ikdienas skrējienā dārzeņi sapirkti lielā daudzumā, jo tie taču ir veselīgi, bet ne visus paspēts apēst.
2021. gadā Latvijā viens iedzīvotājs izmeta vairāk nekā simt kilogramu pārtikas produktu. Attīstītajās valstīs šis rādītājs ir vēl lielāks — Eiropas Savienībā vidēji ap 130 kilogramiem gadā —, bet mazattīstītajās — daudz mazāks. Piemēram, Indijā — tikai 8—10 kilogrami uz iedzīvotāju gadā.
«Ir sāpīgi apzināties, ka cilvēkiem ir tāda domāšana — ja var atļauties, vari izmest, nedomājot par sekām,» secina vides organizācijas Zero Waste Latvija vadītāja Anna Doškina. Kāpēc būtu jādomā? Jo pārtikas atkritumi veido 7% Eiropas Savienībā radīto izmešu, kas atstāj ietekmi uz vidi. Lai situāciju uzlabotu, dalībvalstis apņēmušās uz pusi samazināt izmesto produktu apjomu. Tas prasa paradumu maiņu, bet tā nav viegla, vides aktīviste saprot un ir gatava dalīties pašas pieredzē ar to, kā samazināt pārtikas atkritumus.
