Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 1
1.
AR ĶERMENI ĀRPUS
Atlaidusies skatos savu plakstiņu iekšpusē.
Tur un tur, un tur visas zilās krāsas katra ar savu sākumu.
Kurp tās dodas?
Tās klakšķ pār ūdens orgānu zemi, pilnībā aptverot
manu rotaļlietas apziņu par pasaules neko ar iespiedumiem.
2.
TIEŠI PIRMS RĪTDIENAS PIRMAJĀM DEBESĪM
Manas rokas atceras, kāda ir sajūta, slēpjot seju plaukstās.
Kad nevēlējos, lai mani kāds redz. Kad es nevienu nevēlējos redzēt,
pat ne sevi tagad, pēc daudziem gadiem.
Manas rokas atceras, kāda ir sajūta, slēpjot seju plaukstās.
Tupot uz grīdas, pirms patstāvīgajiem pārbaudes darbiem jaunībā
un nekad neko droši nezinot.
Manas rokas atceras, kāda ir sajūta, kad seja glaužas pret plaukstu likteņa līnijām
un dzīves līnijām, un sirds līnijām, tās neatpazīstot
