Kad dara kādu darbu, piemēram, trenējas un ieliek tajā milzu resursus – fizisko spēku, naudu, laiku un garīgos pūliņus, bet rezultāti praktiski neaug par spīti resursu patēriņa būtiskam palielinājumam, ir skaidrs, ka šis darbs ir velts.
Ambiciozais projekts Skola2030, kas solīja no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējam zvanam mācīt 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, ir ieviests. Taču skolotāji jau ķērušies pie kļūdu labošanas — nevis skolēnu darbos, bet mācību programmās
Nākamajai Saeimai un valdībai jādomā, kā uzturēt ekonomiku ar esošajiem cilvēkresursiem
Oliņu ģimene darba dienu vakaros mājās atgriežas vēlu, dažkārt pēc astoņiem. Taču tik un tā viņu ikdienas rutīnā starp darba dienas pienākumiem un gulētiešanu ir laiks, ko viņi velta viens otram. Ar šo stāstu sākam sēriju par to, ko ģimenes runā pie kopējā vakariņu vai brīvdienu rīta galda
Preiļu 1. pamatskola jau pagājušo mācību gadu nostrādāja kā jaunā izglītības satura pilotskola un secina: skolēniem stundas kļuvušas interesantākas, bet skolotājiem — vairāk neskaidrību. Kas klasēs mainīsies šogad?
Skolotājiem jāstrādā, lai bērniem nevis pasniegtu gatavas zināšanas, bet gan lai iemācītu mācīties, skaidro jaunā izglītības satura reformas ieviesēja Zane Oliņa
No 2018. gada Latvijas skolās bērnus mācīs citādi: domāt, nevis iekalt. Taču vienlaikus jāmainās skolotāju domāšanai un metodēm. Cik grūti tas nākas, ļauj spriest vairākus gadus ilgais eksperiments Ventspils skolās. Vai valstij pietiks resursu, lai skolas tiešām pārveidotu?
Kamēr Rīgas elitārajās skolās rezultāti mazliet kāpj, lauki grimst - tik bīstamu ainu uzrāda jaunais OECD starptautiskais skolēnu zināšanu novērtējums, kurā Latvija uzrāda kopumā viduvējas sekmes. Kā igauņiem izdevies kļūt par labākajiem Eiropā, un ko varam no viņiem mācīties?
Latvijā ir par maz bērnu un naudas, lai uzturētu pašreizējo skolu tīklu. Un par maz drosmīgu politiķu, lai to atzītu un mainītu. Tā padziļinās plaisa starp pilsētām un laukiem, kur bērnu sekmes un tālākās izglītības izredzes ir stipri vājākas nekā pilsētā. Kāpēc lauku skolas grimst atpalicībā un jauniešu vienīgais glābiņš ir doties prom?
Kamēr valdības veidošana iestrēgusi starp iecementētām ietekmes zonām un uzblīdušām ambīcijām, ir īstais brīdis padomāt par darbiem, kas nākamo četru gadu laikā ir svarīgākie mūsu valsts nākotnei. Nepretendējot
Latvijas sabiedrība ir ilgi saukusi pēc pārmaiņām izglītības sistēmā. Nākamajā gadā dabūsim, ko gribējām - Roberts Ķīlis, kurš vienmēr ir provocējis ar saviem netradicionālajiem uzskatiem par izglītību, tagad kā ministrs ir gatavs reformām. Arī panākt, ka vecāki paši izlemj, kurai skolai atdot savu nodokļu naudu
„Iespējamās misijas" direktore Zane Oliņa rosina veidot drošāku nākotni bērniem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
