Ambiciozais projekts Skola2030, kas solīja no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējam zvanam mācīt 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, ir ieviests. Taču skolotāji jau ķērušies pie kļūdu labošanas — nevis skolēnu darbos, bet mācību programmās
Septiņi gadi un 31 miljons eiro ieguldīti jaunās kompetenču pieejas Skola2030 ieviešanā, tomēr triumfa sajūtas nav. Šovasar eksāmenu laikā 160 absolventi no vairāk nekā 20 skolām atklātā vēstulē Valsts prezidentam rakstīja, ka uz «kļūdaini un nolaidīgi radītiem pamatiem» būvētā sistēma esot lielākais drauds valsts attīstībai.
Vidusskolēni sūdzējās, ka noteikumu maiņa spēles laikā ietekmējusi arī sniegumu eksāmenos. «Mums bija tik daudz jauno tēmu, ka ik pēc divām trim nedēļām sākām apgūt kaut ko jaunu,» par padziļināto matemātikas programmu Ir stāsta viens no vēstules parakstītājiem Kristaps Ruņģis, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas absolvents un tagad jau Mūzikas akadēmijas students. Savukārt vēsturē vispār vairs neesot satura — skolotāja mēģinājusi to mācīt pēc Skola2030 prasībām, bet secinājusi, ka jauniešiem jāmācās politika un ekonomika, bet vēstures vidusskolā vairs nav.
