NULL.
Latvijā ir par maz bērnu un naudas, lai uzturētu pašreizējo skolu tīklu. Un par maz drosmīgu politiķu, lai to atzītu un mainītu. Tā padziļinās plaisa starp pilsētām un laukiem, kur bērnu sekmes un tālākās izglītības izredzes ir stipri vājākas nekā pilsētā. Kāpēc lauku skolas grimst atpalicībā un jauniešu vienīgais glābiņš ir doties prom?
Kad Klinta Šimanska pabeigs Tirzas pamatskolas 9.klasi, viņa turpinās mācības Valmieras tehnikumā. Klintai patīk Tirza un arī pamatskola, kurā reiz mācījās tētis un tagad viņa pati, taču «pilsētā ir vairāk iespēju nekā laukos», secina meitene.
Tirzas pamatskola ir viena no mazajām Latvijas skolām, tajā mācās tikai 79 bērni. Klintas klase ar 11 audzēkņiem pārējo klašu vidū ir liela. Visi Klintas klasesbiedri pēc šā mācību gada beigām brauks prom no Tirzas, lai tālāk skolotos Valmierā, Madonā, netālajā Lizumā vai Gulbenē. Klinta jau izpētījusi, ka tehnikuma dienesta viesnīca maksā tikai astoņus eiro mēnesī, un viņas ģimene parēķinājusi, ka meitas dzīvošana Valmierā nebūs necik dārgāka par dzīvi Tirzā, ja viņa mācības turpinātu netālajā Lizuma vidusskolā. «Gulbene ir tuvāk, bet tik maza, ka viss jau zināms. Gribas lielu pilsētu, bet uzreiz uz Rīgu... mazliet bailīgi,» stāsta Klinta. Viņai ir sapnis pēc vidējās izglītības iegūšanas startēt Latvijas Universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē medicīnas studijām.
