inteliģence
- Raksts
- 26.12.2024.
Pusvārdā apklusinātie. Paaudzes
- Intervija
- 24.01.2024.
Lineāls krūšu kabatiņā
- Intervija
- 13.09.2023.
- Laura Dumbere
Lai ūdens tek pret kalnu
- Vēsture
- 22.02.2023.
Andreja Bergmaņa leģenda
- Intervija
- 21.09.2022.
- Laura Dumbere
Vizionāru audzināšana
- Eseja
- 29.04.2021.
Intelektuāļu līdzvaina progresā
- Intervija
- 24.01.2024.
Lineāls krūšu kabatiņā
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Ņujorkā dzīvojošais režisors Dmitrijs Krimovs Nacionālajā teātrī iestudē izrādi pieaugušajiem Pīters Pens. Sindroms. Tā runās par karu cilvēkā un neiespējamā robežām
- Intervija
- 13.09.2023.
- Laura Dumbere
Lai ūdens tek pret kalnu
Nupat noskrējusi intensīvas slodzes Dzejas dienu maratonu, dzejniece Inese Zandere 15. septembrī svin skaistu jubileju. Domā mierīgi un dziļi. Un šķiļ asus, trāpīgus zibeņus pa politiķu dibeniem
- Intervija
- 21.09.2022.
- Laura Dumbere
Vizionāru audzināšana
Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela jau astoto gadu kaldina jauno radošo inteliģenci un zina tās vērtību. Kopā ar kolēģiem nupat pabeigusi apjomīgu valsts pētījumu par jauniešu iesaistīšanos kultūras procesos
- Eseja
- 29.04.2021.
Intelektuāļu līdzvaina progresā
Saukti šie cilvēki ir dažādi — inteliģenti, intelektuāļi, garīgā darba veicēji, literāti, mācītie (no vācu Gelehrte) utt. Kaut skaitliski viņu nekad nav daudz, tie vienmēr ir bijuši ieraugāmi, bet viņu devums ikvienas nācijas kultūrvēsturē ir salīdzinoši viens no iezīmīgākajiem, paliekošākajiem. Dažkārt vēsturē kāda sabiedrības daļa pret viņiem izturējusies negatīvi, pat naidīgi, visbiežāk tas bijis novērojams izteikti kreisās sociālās grupās, lai arī, paradoksālā kārtā tieši pateicoties šai relatīvi mazajai cilvēku grupai un viņu idejām, kreisie radikāļi nereti ir tikuši pie sava statusa izmaiņām un uzlabošanās, varas iegūšanu ieskaitot.
- Intervija
- 07.04.2021.
Kopējais mūsu vēsturē
- Viedoklis
- 05.11.2020.
Pūķa alā – kā rīkoties?
- Viedoklis
- 14.08.2020.
Saturs vai forma?
- Tēma
- 13.11.2019.
- Māra Miķelsone
Spēle ar velnu
- Intervija
- 11.09.2019.
- Māra Miķelsone
Ar pieri sienā
- Viedoklis
- 02.06.2019.
Politiskais aktīvisms
- Intervija
- 07.04.2021.
Kopējais mūsu vēsturē
Pētot krievu emigrantu darbošanos Latvijā starpkaru periodā, vēsturnieks Andrejs Gusačenko pievērš uzmanību daudzām maz zināmām tēmām: par krieviem, kas Latvijā cīnījās Neatkarības karā, padomju spiegiem un dubultaģentiem Rīgā, par krievu un latviešu kultūru mijiedarbību
- Viedoklis
- 05.11.2020.
Pūķa alā – kā rīkoties?
Emocionālā inteliģence – spēja analizēt un saprast savas jūtas, kļūt atvērtākam sadarbībai ar līdzcilvēkiem ir viens no iznākumiem procesiem, kas notiek, ja darba devēji vēlas ieviest fundamentālas izmaiņas savā organizācijā, piemērojot dažādības vadību. Ja ir vēlme panākt izmaiņas, nepieciešami kompleksi pasākumu kopumi, kuru ietvarā cilvēki kļūst atvērtāki, iejūtīgāki un sadarbības ziņā bagātināti.
- Viedoklis
- 14.08.2020.
Saturs vai forma?
Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: “Form and function are one.” Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai. Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.
- Tēma
- 13.11.2019.
- Māra Miķelsone
Spēle ar velnu
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus. Kā čeka vervēja slepenos aģentus, atklāj arī astoņi Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet viņu vārdi atrodami «čekas maisos»
- Intervija
- 11.09.2019.
- Māra Miķelsone
Ar pieri sienā
Pētot VDK krimināllietas, vēsturnieks Gints Zelmenis izveidojis 216 cilvēku sarakstu, kas pretojušies padomju varai un tikuši represēti trijās desmitgadēs pēc Staļina nāves. Cik ietekmīga bija pretošanās kustība Latvijā, un kādus VDK dokumentus drīzumā vēl publiskos arhīvs?
- Viedoklis
- 02.06.2019.
Politiskais aktīvisms
Latviešu rakstnieks nekad nav varējis būt profesionālis vien, proti, tāds, kurš rada tikai literārus tekstus. Gandrīz vienmēr tam nācies uzņemties īpašu misiju: būt par harismātisku nācijas balto tēvu, vaideloti, ideju izteicēju un ko tik vēl ne. Nu vismaz ir jāpauž viedoklis politiskos jautājumos un jāmudina uz gaišo nākotni. Šādu lomu literāti jau vēsturiski pildījuši gan 19. gadsimta tautiskās atmodas un jaunstrāvnieku laikā, gan 1905. gada revolūcijā un nākamajos gados, izauklējot vispirms vārdos Latvijas valsts neatkarību. Vārda meistaru loma nemazinājās arī pēc Ulmaņa valsts apvērsuma un padomju totalitārā režīma gados. Tikai «gaišās nākotnes» apveidi mainījās — atkarībā no sabiedrības gaidām un varas idejiskajām nostādnēm.
