Saukti šie cilvēki ir dažādi — inteliģenti, intelektuāļi, garīgā darba veicēji, literāti, mācītie (no vācu Gelehrte) utt. Kaut skaitliski viņu nekad nav daudz, tie vienmēr ir bijuši ieraugāmi, bet viņu devums ikvienas nācijas kultūrvēsturē ir salīdzinoši viens no iezīmīgākajiem, paliekošākajiem. Dažkārt vēsturē kāda sabiedrības daļa pret viņiem izturējusies negatīvi, pat naidīgi, visbiežāk tas bijis novērojams izteikti kreisās sociālās grupās, lai arī, paradoksālā kārtā tieši pateicoties šai relatīvi mazajai cilvēku grupai un viņu idejām, kreisie radikāļi nereti ir tikuši pie sava statusa izmaiņām un uzlabošanās, varas iegūšanu ieskaitot.
Inteliģence savā vēsturiskajā attīstībā ir izgājusi garu un sarežģītu ceļu, un daudzu valstu intelektuāļu kopām tas bijis līdzīgs, tomēr ir valstis, kurās dažādu apstākļu dēļ to pastāvēšana ir mērāma krietni īsākā laika nogrieznī. Tomēr nekādi nevar teikt, ka viņu nozīme bijusi mazāk svarīga.
