Viesturs Bulāns. Publicitātes foto
Maija sākumā Latvija saņēma trešo Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, sasniedzot jau vairāk nekā miljardu eiro kopējo finansējumu jeb 55% no pieejamā.
Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Latvijas līdzšinējo progresu reformu un investīciju īstenošanā, taču arī aicinājums paātrināt tempu. Līdz 2026. gada augustam Latvijai jāīsteno vēl vairāk nekā 200 mērķu, tai skaitā būtiski pasākumi digitalizācijas un uzņēmējdarbības modernizācijas jomā. Tā ir iespēja, ko nedrīkstam palaist garām.
Starp visiem sasniedzamajiem mērķiem, piemēram, ekonomikas transformāciju, klimata pārmaiņām, nevienlīdzības mazināšanu u.c., īpaši būtiska loma ir digitālajai transformācijai - šajā jomā paredzēts ieguldīt 365 miljonus eiro jeb 19% no visa Atveseļošanas fonda finansējuma. Šie līdzekļi nav domāti tikai tehnoloģiju modernizācijai. To mērķis ir arī uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, stiprināt sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī nodrošināt valsts konkurētspēju ilgtermiņā.
Digitālās transformācijas process Latvijā jau notiek, piemēram, skolām un pašvaldībām visā valstī ir piegādāti gandrīz 36 000 portatīvo datoru, kas būtiski uzlabo tehnoloģisko bāzi vispārējā izglītībā. Tāpat ir pieņemts normatīvais regulējums, kas rosina uzņēmumus ieguldīt savu darbinieku digitālajās prasmēs, kā arī izstrādāti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi valsts pārvaldes modernizēšanai – ir paveikts daudz, tomēr aizvien ir plašs potenciāls tālākai attīstībai.
Finanšu ministrija ir uzsvērusi, ka digitalizācija nav tikai publiskā sektora jautājums, norādot, ka no visa Atveseļošanas fonda finansējuma 54% tiek izmantots publiskajiem pasūtījumiem, netieši sniedzot atbalstu uzņēmumiem, vēl 42% paredzēti tiešam atbalstam komersantiem, savukārt valsts pārvaldes tiešie izdevumi veido tikai 4%.
Šāda struktūra skaidri apliecina – digitālās pārmaiņas notiek tikai ciešā sadarbībā starp valsti un uzņēmējiem, un lielākā daļa investīciju caur publiskajiem līgumiem atgriežas tautsaimniecībā.
Tāpēc ir būtiski nekavēties ar līdzekļu virzīšanu apritē caur savlaicīgi organizētiem, mērķētiem un pārdomātiem iepirkumiem digitalizācijas projektu īstenošanai.
Lai arī Latvijai ir piešķirts liels finansējums digitālās transformācijas īstenošanai, daļa no šiem līdzekļiem aizvien ir “tikai uz papīra”. Kavēšanās ar projektu izsludināšanu un fondu līdzekļu praktisku izmantošanu tieši ietekmē arī Latvijas informācijas tehnoloģiju nozari, kas ir viens no atslēgas partneriem valsts modernizācijas procesā. Uzņēmumi, kas izstrādā atbilstošus risinājumus, ir gatavi sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus, atliek tikai izmantot šo potenciālu un darīt to savlaicīgi.
Pašlaik veidojusies situācija, kurā ne tikai tiek aizkavētas izaugsmes iespējas pašā nozarē, bet ieceru līmenī paliek arī dažādi valsts attīstībai būtiski risinājumi, piemēram, elektroniskie pakalpojumi, automatizācijas rīki, datu pārvaldības sistēmas u.c. Un tā nav tikai IT nozares problēma – tas ir kavēklis valsts izaugsmei kopumā. Piemēram, ja netiek sākti digitalizācijas projekti, daļa valsts funkciju, iespējams, tiek īstenotas ar novecojušiem risinājumiem, kuru uzturēšana var būt dārga un neefektīva. Iedzīvotājiem tas nozīmē ilgāku gaidīšanas laiku un sarežģītāku piekļuvi pakalpojumiem.
Fondu līdzekļu savlaicīga un aktīva izmantošana nav tikai budžeta jautājums – tā ir investīcija valsts ilgtermiņa efektivitātē. No tā iegūst visi - iedzīvotāji, kuri saņem modernākus un ātrākus pakalpojumus; valsts, kas samazina administratīvās izmaksas, un uzņēmumi, kas var attīstīt inovatīvus risinājumus tepat Latvijā. Digitālā ekonomika nestāv uz vietas – tā virzās uz priekšu ļoti strauji. Ja Latvija vēlas saglabāt savu konkurētspēju un būt mūsdienīga, mums jāizmanto katra iespēja, ko sniedz Atveseļošanas fonds.
Digitalizācijas tempu nedrīkst diktēt inerce vai birokrātiskas kavēšanās. Valsts attīstībai nepieciešama izlēmīga rīcība un uzticēšanās partneriem.
Kopumā Latvijai no Atveseļošanas fonda ir pieejami gandrīz divi miljardi eiro. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, lielākie ieguldījumi tiek veikti klimata pārmaiņu mazināšanā (676 miljoni eiro jeb 34%), digitālajā transformācijā (365 miljoni eiro jeb 19%), nevienlīdzības mazināšanā (379 miljoni eiro jeb 19%), kā arī ekonomikā, veselībā, enerģētikā un tiesiskumā. Visās šajās jomās digitālajiem risinājumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz padarīt pakalpojumus efektīvākus.
Tāpēc ir pienācis laiks pārstāt uztvert digitalizāciju kā svešu vai biedējošu procesu. Tā ir ikviena iedzīvotāja iespēja dzīvot un strādāt efektīvāk, drošāk un ērtāk. Pašlaik Latvijai ir iespēja pārvērst Eiropas Savienības atbalstu praktiskās un paliekošās pārmaiņās, un to nevar atlikt uz vēlāku.
Autors ir Helmes Latvia vadītājs