Uģis Začs. Publicitātes foto
Latvijā kopumā robotu un mākslīgā intelekta (MI) ietekme tiek vērtēta optimistiskāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas iedzīvotāji tomēr biežāk ir par stingrāku šo tehnoloģiju regulējumu. Uzņēmumiem tas nozīmē ne tikai iespējas ieviest inovācijas, bet arī nepieciešamību saprotami un skaidri integrēt jaunās tehnoloģijas.
Latvijas 2025.gada ziņojumuā par digitālo desmitgadi uzsvērts, ka Latvijas uzņēmumi gūst panākumus progresīvo tehnoloģiju, tai skaitā pusvadītāju, mikroelektronikas un kvantu tehnoloģiju jomā. Plaši izskanējušas ziņas, piemēram, par uzņēmuma Mikrotīkls panākumiem pasaulē, kā arī par zinātnieka Andra Ambaiņa ieguldīto kvantu tehnoloģiju jomā. Sabiedrība ar to lepojas redzot, ka tehnoloģijas var ne tikai aizgūt, bet arī Latvijā attīstīt. Līdz ar to sabiedrība attiecas pozitīvi pret robotiem un MI, kā arī izprot tehnoloģiju priekšrocības. Tas ir signāls uzņēmumiem, ka sabiedrība sagaida inovācijas un nebaidās no tām. Vienlaikus inovācijām jābūt ētiskām, saprotamām, kā arī iekļaujošām.
MI un roboti veic garlaicīgos darbus
Saskaņā ar 2025. gada februāra Eirobarometra aptauju vairāk nekā 60% eiropiešu pozitīvi attiecas pret robotiem un MI darbā. Vienlaikus 84% pieprasa stingru to pārvaldību un kontroli, lai tiktu nodrošināts privātums un caurredzamība.
Latvieši ir optimistiskāki par tehnoloģijām nekā eiropieši kopumā, taču viņi arī vairāk izprot šīs tehnoloģijas. Lielākā daļa respondentu Latvijā uzskata, ka MI un roboti palielina produktivitāti, bet 90% uzsver, ka ir nepieciešama stingra tehnoloģiju uzraudzība, īpaši attiecībā uz privātuma un caurredzamības nodrošināšanu. Tas liecina, ka uzticēšanās tehnoloģijām ir nosacīta - pret tām attiecas labvēlīgi, ja tās tiek pienācīgi regulētas.
Latvijā tehnoloģiju inovācijām neuzticas naivi - tās izprot un apzinās atbildīgas pārvaldības nepieciešamību. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem nepietiek tikai piedāvāt mūsdienīgus risinājumus - ir jānodrošina datu drošība, jāspēj skaidri demonstrēt, kā darbojas MI un citi rīki, kā arī kādu vērtību tie rada lietotājam.
Eirobarometra pētījums atklāj, ka Latvijā mazāk negatīvi vērtē MI ietekmi uz cilvēciskajām attiecībām starp kolēģiem. Tāpat Latvijā vairāk cilvēku nekā ES vidēji uzskata, ka roboti un MI ir sabiedrībai noderīgi, kā arī palīdz darbā un mājās - attiecīgi 79% un 63%. ES vidēji 48% cilvēku uzskata, ka MI un roboti būtu plašāk jāizmanto ārpus darba, bet Latvijā tā domā 57%. Savukārt 80% cilvēku piekrituši apgalvojumam, ka roboti un MI palīdz veikt garlaicīgus un vienmuļus darbus, kamēr vidēji ES tam piekrīt 66%.
Jāuzlabo iedzīvotāju digitālās prasmes
Arī digitālās transformācijas kontekstā Latvijai ir stabili vidējie rādītāji, salīdzinot ar citām ES valstīm. Latvijas 2024. gada digitālās desmitgades ziņojumā teikts, ka valsts lielākie sasniegumi ir publisko pakalpojumu digitalizācijas jomā, kur pārsniegti ES vidējie rādītāji.
Savukārt iedzīvotāju digitālās prasmes būtu nepieciešams uzlabot - īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām. Joprojām pastāv plaisa starp laukiem un pilsētām, un būtu jāuzlabo vecāka gadagājuma un cilvēku ar zemāku izglītības līmeni digitālās spējas. Iedzīvotāju īpatsvars ar vismaz pamata digitālajām prasmēm Latvijā sasniedz 45,3%, kas atpaliek no ES vidējā rādītāja - 55,6%.
Viena no vietām, kur visu sabiedrības grupu pārstāvji saskaras ar viedajām tehnoloģijām, ir veikali, tādēļ šeit jāpievērš īpaša uzmanība, lai tās būtu saprotamas un ērti apgūstamas. Tehnoloģijām veikalos ir jābūt ērti lietojamām ikvienam - gan senioriem, kuriem tās ir jaunums, gan pusaudžiem, kuriem tās jau ir pašsaprotamas.
Tieši veikalā var spert pirmos soļus digitālo pamatprasmju apgūšanā. Mēs vienmēr pievēršam uzmanību, lai viedie risinājumi būtu vizuāli viegli saprotami - izvēlamies tādu apgaismojumu un pašapkalpošanās kasu dizainu, kas mudina jebkuru pircēju pamēģināt to izmantot, nevis aizbiedē. StrongPoint inovācijas ir uzticams tilts no tehnoloģijām pie cilvēkiem.
Autors ir tehnoloģiju uzņēmuma StrongPoint reģionālais vadītājs Latvijā un Igaunijā