Kāpēc mēs apņemamies to, ko patiesībā nemaz negribam?

Lai gan Ziemassvētki jau ir garām un sācies jauns gads, šis ir tieši tas laiks, kad ticība brīnumiem cilvēku prātos ir vislielākā. Nē, runa nav par dāvanām vai kādiem citiem taustāmiem labumiem. Runa ir par apņemšanās fenomenu, kas uzvirmo katra gada sākumā. Par ticību tam, ka mainoties datumam, mainoties kalendāram, brīnumainā veidā mainīsimies mēs paši. Ka turpmākās 365 dienas spēsim ievērot savas diētas, apmeklēt sporta zāli, biežāk tikties ar saviem mīļajiem un tuvajiem, veltīt vairāk laika bērniem. Ka brīnumainā veidā spēsim atturēties no grādīgajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai vēl kaut kā cita. Un tas viss - tikai tāpēc, ka esam šķērsojuši kādu iedomātu slieksni laika skaitīšanas tabulās.

Jāiztur tikai 66 dienas

Gadumijā saskandinātās šampanieša glāzes nereti kalpo kā starta signāls ne tikai jaunam gadam, bet arī jauniem mērķiem

Jauns gads. Jauna dzīve?

Apgūt jaunas zināšanas, uzlabot sportisko formu, doties ceļojumā - teju katrs izvirza sev līdzīgu mērķi. Cik reālas ir jaunā gada apņemšanās, izvērtē trīs pazīstami cilvēki

Lauztie solījumi

Kuš, Brīnum!

Visi kārtējo reizi kārtējo jauno dzīvi sāk. Es ne, man vēl ar veco skaidrībā jātiek

Valsts pārvaldei vajadzīgas «svaigas asinis»