Draudzenes un kolēģes Alise Zita Zeidaka (pa kreisi) un Beāte Zonnenberga-Zamberga šo gadu sāka ar izaicinājumu pirkt pēc iespējas mazāk mantu. Foto — Kristīne Madjare.
Trīs stāsti par atbrīvošanos no liekā, lai rastu vietu jaunām idejām
Pirmo reizi par atbrīvošanos no lietām aizdomājos jūlijā. Santjago ceļa trešā diena sākās pie miskastes, kopā ar tikko iepazītu ceļabiedru izsviežot lietas, lai padarītu somas kaut nedaudz vieglākas. Pēc mēneša, kad ceļš bija noiets, lidostā attapos, ka mājupceļam neesmu rezervējusi bagāžas biļeti. Tāpēc no lielākās daļas mugursomas satura bija jāatbrīvojas, lai somu ietūcītu rokas bagāžas nodalījumā.
Dīvaini, bet guļammaisa, pārgājiena apavu, drēbju un citu lietu izsviešana mani kaut kādā ziņā iepriecināja — kā simbolisks punktiņš uz «i». Šķita, ka tagad, kad mēnesi esmu dzīvojusi tikai ar pašu nepieciešamāko un jutusies brīvāka un priecīgāka nekā līdz tam, manas attiecības ar mantām būs mainījušās. Tomēr drīz vien atgriezos «īstajā dzīvē», lietu un vēlmju pasaulē. Bet kaut kāda sēkliņa kopš vasaras manā prātā bija iesējusies.
