Sapņu ķērājs. Ilustratīvs foto
Lai gan Ziemassvētki jau ir garām un sācies jauns gads, šis ir tieši tas laiks, kad ticība brīnumiem cilvēku prātos ir vislielākā. Nē, runa nav par dāvanām vai kādiem citiem taustāmiem labumiem. Runa ir par apņemšanās fenomenu, kas uzvirmo katra gada sākumā. Par ticību tam, ka mainoties datumam, mainoties kalendāram, brīnumainā veidā mainīsimies mēs paši. Ka turpmākās 365 dienas spēsim ievērot savas diētas, apmeklēt sporta zāli, biežāk tikties ar saviem mīļajiem un tuvajiem, veltīt vairāk laika bērniem. Ka brīnumainā veidā spēsim atturēties no grādīgajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai vēl kaut kā cita. Un tas viss - tikai tāpēc, ka esam šķērsojuši kādu iedomātu slieksni laika skaitīšanas tabulās.
Cilvēka psihe ir ļoti savdabīga. Ir viegli apņemties kaut ko pat ļoti konkrētu ar nosacījumu, ja tas ir… jāsāk darīt kaut kad vēlāk. Nospraudīšu kādu datumu un - tad gan, no tā brīža nedarīšu to, vai - tieši pretēji - sākšu darīt kaut ko vairāk. Diemžēl tik viegli neveicas, ja mūsu apņemšanās ir jāīsteno uzreiz. Tas visu padara sarežģītāku. Uzreiz ir sajūta, ka kaut ko zaudējam - ja no kaut kā atsakāmies. Vai arī trūkst gribasspēka, lai kaut ko varētu īstenot.
