Neesmu alpīniste, bet pāris augstākās vietās ir sanācis uziet. Pēc grūta nakts kāpiena bija sevi drusku jāpiespiež neaizmigt krātera malā un sagaidīt sauli virs Fudzi kalna Japānā. Vēlāk šo saullēkta bildi uzliku datora ekrānam, lai ikdienā atgādinātu virsotnes pieredzi, kurā sajaucas tik spēcīgas emocijas — fiziska bezspēka aizkaitinājums ar uzvarošu piepildījuma un laimes sajūtu.
Šī bilde ar tumšo kalnu un bezgalīgi zilo debesjumu bija uz mana ekrāna, arī veidojot pirmo Ir žurnālu tieši pirms 15 gadiem. Kopš tā laika nodrillēti vairāki datori, bet fotogrāfiju cītīgi pārkopēju, un tā uz mana ekrāna ir arī tagad. Bieži vien otrdienu vakaros pēc žurnāla nodošanas tipogrāfijā jūtos gluži kā Fudzi krātera malā — pamatīgs nogurums, bet arī milzīgs gandarījums un prieks par to, ko ar kolēģiem esam paveikuši.
