Pavasaris beidzot ir klāt, vai varbūt tā ir jau vasara? Šodien izliku uz balkona krēslu un saulītē notiesāju saldējumu. Paturu gan prātā soctīklu dzīvesziņu, ka īsts latvietis ziemas mēteli nebāž dziļi skapī, lai uz Jāņiem nav tālu jāmeklē. Bet tikmēr draudzene atsūta atgādinājumu — neaizmirsti peldkostīmu, brīvdienās sola 27 grādus!
Varbūt straujā pavasara atnākšana palīdzēs tikt galā ar stresu, kas krājies no tumšās ziemas un politiķu tumsonības. Trampa tarifu haoss visā pasaulē. Ukraiņu līķi uz ielām pēc Krievijas raķešu trieciena Pūpolsvētdienā. Kādas šausmas nāks rīt?
Kā šajā nestabilajā pasaulē neļauties bailēm, jautājām arī luterāņu mācītājam Rinaldam Grantam. Viņš ir viens no diviem kandidātiem arhibīskapa amatam, ko pēc ilgiem kalpošanas gadiem drīz atstās Jānis Vanags. Paša Granta ticības ceļš ir neparasts — līdz 19 gadiem baznīcā bijis tikai divreiz, Ziemassvētkos. Iestājies Policijas akadēmijā un sācis jau strādāt izmeklēšanā, bet kādu vakaru mājās paņēmis no plaukta brošūru par Dievu, kas uzdāvināta, vidusskolu beidzot. Stāsts, protams, ir daudz garāks, bet Granta atbilde par bailēm — lai neļautos tām, jāatrod iekšēja drošība. Lieldienu laiks ir labs brīdis, lai ikdienas gaitās apstātos un atrastu savu atbildi — kas man dod spēku šajā nedrošajā pasaulē? Ja tas nav Jēzus un Dieva žēlastība kā mācītājam Grantam, lai tā ir kaut vai pavasara saule.
