Žurnāls Ir | Par svarīgāko politikā, ekonomikā un kultūrā

Meklēt

Aigars Bērziņš (no kreisās) un Mārtiņš Umbraško, SIA AB Ģeoprof īpašnieki.

Māsas Ruta un Ance vienā no Latvijas jūrmalām šovasar. Lai gan seksuālas izmantošanas lietas izskata slēgtās tiesu sēdēs cietušo aizsardzības nolūkā, viņas no anonimitātes atteicās.

Sāc savu dienu ar uzticamu svarīgāko ziņu apkopojumu!

Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Pierakstīties

Pienjāņu saimnieks Mārtiņš Knipšis un saimniecības galvenā agronome un ābeļdārza dvēsele Inese Skrēbena.

Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš te pazīst gandrīz katru akmeni un uzskata, ka katrs no tiem patiešām stāsta vēsturi.

Raidieraksti

Visas epizodes

Karikatūra

Personības

Vairāk rakstu

Ingars, kurš tagad vada VUGD Operatīvās pārvaldīšanas nodaļu, par ugunsdzēsēju strādā jau 24 gadus.

Arvo Perts. Foto — Birgit Püve, Arvo Perta centrs

Divi ekspedīcijas dalībnieki — Valdis Puriņš (pa kreisi) un Edgars Madžulis.

Ēriks Dreibants, SIA Egle un kalns īpašnieks.

Dace Zaļkalne un viņas vīrs Andris no policista Vladimira Rudzīša rokām saņēma pašvaldības pateicību — lietussargu. Foto — Ģirts Gertsons

Bizness un ekonomika

Visi sadaļas raksti

Aija Ozoliņa, SIA Meža rasas līdzīpašniece.

Juris Saldaks, SIA Aija Audio īpašnieks.

Marta Kokina, SIA PURUS.PET īpašniece, un Gatis Kokins, uzņēmuma administratīvais vadītājs, arī finanšu, loģistikas, pārdošanas speciālists.

Visi sadaļas raksti

Viedokļi

Visi sadaļas raksti

Cenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.

Kārlis Purgailis

Kāpēc pārtika Latvijā ir divreiz dārgāka nekā Portugālē?

Kāpēc sviests un kafija Rīgā maksā vairāk nekā Lisabonā? Leandro Silva norāda, ka Latvijas pārtikas cenas ir mākslīgi uzskrūvētas – bieži divreiz augstākas nekā Portugālē, lai gan izmaksas to neattaisno. Pie vainas ir ne tikai augstais PVN un valdības pasivitāte, bet arī lielveikalu stratēģija uzturēt augstas cenas un imitēt atlaides.

Leandro Silva

Divu kungu kalps jeb kā zinātnē nepazaudēt akadēmisko brīvību

Latvijas Universitātes (LU) un ikvienas zinātniskās institūcijas duālā misija ir kalpot Zinātnei un Tēvzemei – vienlaikus dot ieguldījumu gan pasaules zinātnē un cilvēces domas attīstībā, gan sekmēt sabiedrības un valsts izaugsmi.

Gundars Bērziņš

Latvijas pensiju plāni pārspēj Rietumvalstu rādītājus

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie dati* rāda, ka Latvijas pensiju plāni demonstrē vienu no ievērojamākajiem sniegumiem starp OECD valstīm, ierindojoties labāko pieciniekā. Tādējādi gan Latvijas, gan pārējo Baltijas valstu pensiju sistēmas kļūst arvien ienesīgākas, dažos aspektos pietuvojoties un pat pārspējot tradicionāli spēcīgās Rietumvalstu sistēmas.

Jānis Rozenfelds

Uzticība zinātnei ir valsts attīstības pamats

Veselīgas un auglīgas ilgtermiņa attiecības balstās savstarpējā cieņā un uzticībā. Attiecību uzturēšana un kopšana prasa pacietību, spēju ieklausīties un abpusēji pielāgoties pārmaiņām.

Vjačeslavs Kaščejevs

Kāpēc Gaza ir kritiski svarīga Latvijai un Baltijai?

Pētnieks Leonardo Pataccini aicina Baltijas valstis skatīties uz situāciju Gazā ar tādu pašu līdzjūtību un atbildību kā uz karu Ukrainā. Viņš uzsver, ka Eiropas rīcībai jābūt konsekventai, lai aizsargātu arī pašu reģiona nākotni.

Leonardo Pataccini

Nešķirot zinātni taupības nolūkos

Latvijas Zinātnes padome pagājušajā nedēļā publicēja Fundamentālo un lietišķo pētījuma projektu (FLPP) konkursa finansējuma ieguvējus. Politisko lēmumu krustpunktā pirms nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas tas, protams, rosina debates par pētījumu tēmām, kas saņem vai nesaņem finansējumu, kāds no tā ir ieguvums Latvijas ekonomikas attīstībai un sabiedrībai kopumā.

Agrita Kiopa

Lauksaimniecībā šobrīd strādājam pēc situācijas, nevis pēc plāna

Lai gan Kurzemes reģiona lauksaimniekus lietavas un augstais mitruma līmenis skāris mazāk, salīdzinot ar saimniecībām Vidzemē un Latgalē, ražas novākšana vēl nav noslēgusies un arī sējas darbi šobrīd kavējas. Septembris tradicionāli nozīmē arī miglu un rasu, tāpēc ir bažas arī par lopbarības zāles sagatavošanu. Ņemot vērā, ka laikapstākļi mainās pa stundām, nevis dienām, daudzi lauksaimnieki šobrīd vadās pēc situācijas, nevis pēc plāna.

Emīls Ābelīte

No sviestmaizes līdz recepšu grāmatai: kā rosināt bērnu interesi par gatavošanu?

Pavisam nesen kulinārijas blogeris Pipars aktualizēja jautājumu par bērnu un jauniešu gatavošanas prasmēm un interesi par kulināriju, uzsverot, ja bērns iemācās gatavot, viņš izvēlas veselīgāku dzīvesveidu, mācās patstāvību un atbildību.

Santa Lasmane

Padarīt efektīvāku valsts sektoru var tikai jēgpilna digitalizācija

Aktīvi sākušās debates par nākamā gada budžeta prioritātēm un publiski izskanējis, ka valstij un arī pašvaldību sektoram ir jāmeklē veidi, kā strādāt efektīvāk un samazināt valsts pārvaldes izdevumus. Uzskatu, ka valsts un pašvaldību procesu digitalizācija ir efektīvākais veids, kā uzlabot publiskās pārvaldes kvalitāti, atvieglot iedzīvotāju ikdienu un padarīt valsts vai pašvaldību iestādes modernākas un produktīvākas.

Edžus Žeiris