Sieviešu dzimtes uzvārdiem latviešu valodā (ne)būt!

  • Evelīna Zilgalve, Domuzīme
  • 29.10.2026.
  • Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 5

 

 

Fragments no valsts iestādei sūtītas vēstules, kas ilustrē, kā vēsturiski mainījies un ko nozīmē dzimtas uzvārds, kuru kundze nu vēlas mainīt: «Mana mamma 1939. gadā izdotajā dzimšanas apliecībā ierakstīta kā Anna Zirnītis. Padomju okupācijas laikos uzvārds mainīts uz Zirnīte. Pēc laulībām viņa kļuva Anna Bērziņa, lai gan mans tēvs ir Arvīds Bērziņš. Tā arī es esmu kļuvusi Laila Bērziņa.

Uzvārds Bērziņš nozīmē mazu bērziņu, bet sieviešu dzimtē uzvārds nenozīmē neko. Ar galotni -a vārds «bērziņš» turklāt ir ģenitīvā un tiek lietots, lai norādītu piederību, piemēram, Bērziņa māja, Bērziņa sieva. Šādi uzvārds nenorāda uz mani kā autonomu personu, bet uz to, ka es piederu kādam, kam uzvārds ir Bērziņš.

Jaunākajā žurnālā

Apgaismības savaldzināts

Literatūrzinātnieks Pauls Daija strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kopš 2017. gada. Aizrautīgi nodarbojas ne tikai ar pētniecību, bet arī ar zinātnes komunikāciju. Kopā ar kolēģiem veidojis piecas nozīmīgas LNB izstādes, tajā skaitā kopā ar Maiju Treili radīto Tiesības uz bibliotēku.
  • Raksts
  • 29.10.2026.

Tulkotāju kronēšana literatūras pilsētā

6. Pasaules Poļu literatūras tulkotāju kongresa diskusijā Maldinošā vienkāršība par bērnu literatūras tulkošanu piedalās Ingmāra Balode (pirmā no kreisās), Martins Veselka (Čehija), Vu Lana (Ķīna); moderators Mihals Rušineks. Foto — Kuba Ocepa / Instytut Książki
  • Dzeja
  • 29.10.2026.

neiztulkojams

  • Proza
  • 29.10.2026.

Kaite

Ilustrācija — Loreta Geinberga

Vislabākais laiks lasīšanai

Sieviete pie avīžu kioska Marijas ielā Rīgā. 1935.—1939. gads. Foto — Alberts Neilands. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

Uzzīmētas debesis