Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 5
Fragments no valsts iestādei sūtītas vēstules, kas ilustrē, kā vēsturiski mainījies un ko nozīmē dzimtas uzvārds, kuru kundze nu vēlas mainīt: «Mana mamma 1939. gadā izdotajā dzimšanas apliecībā ierakstīta kā Anna Zirnītis. Padomju okupācijas laikos uzvārds mainīts uz Zirnīte. Pēc laulībām viņa kļuva Anna Bērziņa, lai gan mans tēvs ir Arvīds Bērziņš. Tā arī es esmu kļuvusi Laila Bērziņa.
Uzvārds Bērziņš nozīmē mazu bērziņu, bet sieviešu dzimtē uzvārds nenozīmē neko. Ar galotni -a vārds «bērziņš» turklāt ir ģenitīvā un tiek lietots, lai norādītu piederību, piemēram, Bērziņa māja, Bērziņa sieva. Šādi uzvārds nenorāda uz mani kā autonomu personu, bet uz to, ka es piederu kādam, kam uzvārds ir Bērziņš.
