Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Jaunais Eiropas Parlaments lielu uzsvaru plāno likt uz inovācijām veselības aprūpē, tajā skaitā jaunām tehnoloģijām. Otrs lielais veselības aprūpes politikas izaicinājums ir digitalizācija un mākslīgais intelekts. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas jau ir ienākušas, piemēram, radioloģijas izmeklējumu interpretācijas procesā un citur, bet tas ir tikai sākums. Trešā prioritāte ir pacientu datu drošība, jo tehnoloģijas un digitalizācija rada lielu datu apjomu. Ceturtā lielā prioritāte ir hronisko slimību pacienti, kam Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā, agrāk tomēr nav pievērsta pietiekama uzmanība.
Hronisko slimību pacientu nepietiekama un fragmentāra ārstēšana noved pie daudz lielākiem pacientu ģimeņu apgrūtinājumiem, un neizbēgami arī pie lielākiem valsts veselības sistēmas tēriņiem, no kuriem varētu izvairīties, ja šie pacienti saņemtu sistēmisku aprūpi, tajā skaitā ar jaunākajām tehnoloģijām. Latvijā modernās tehnoloģijas pacientu ārstēšanā tiek izmantotas nepietiekami, tas attiecas arī uz hronisku sāpju novēršanu, tādēļ mums, ārstiem, ir nepieciešams lielāks atbalsts no valsts veselības sistēmas, lai mēs ar atbilstošu un modernu tehnoloģiju palīdzību varētu pilnvērtīgi palīdzēt pacientiem.
Tiek koriģēta nervu sistēmas darbība
No dažāda rakstura sāpēm mūsdienās cieš daudzi ļaudis. Taču nereti to ārstēšanai izmantotā multidisciplinārā pieeja nespēj sniegt nepieciešamo efektu vai rada cilvēkam nopietnas blaknes. Šādos gadījumos palīdzīgu roku var sniegt viens no inovatīviem ārstēšanas paņēmieniem – neiromodulācija. Tā apvieno vairākas metodes, kas ļauj ietekmēt centrālās vai perifērās nervu sistēmas darbību un tādējādi mainīt slimības norisi vai mazināt simptomus, tajā skaitā dažādas sāpes. Galvenais uzdevums vienmēr paliek nemainīgs – cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošana.
Mūsdienās pielietojamās neiromodulācijas metodes tiek iedalītas divās lielās kategorijās atkarībā no tā, vai tās ir invazīvas (iedarbību nodrošina implanti) vai neinvazīvas (efekts tiek panākts ārējas stimulācijas ceļā). Neiromodulācijas laikā, lai kura no tās metodēm tiktu izmantota, notiek elektriska iedarbība uz kādu no nervu sistēmām vai konkrētas nervu sistēmas daļu. Tā var būt centrālā nervu sistēma, galvas vai muguras smadzenes, kā arī perifērā nervu sistēma. Iespēja iedarboties uz perifērajiem nerviem ir ļoti būtiska, jo pacienti bieži vien cieš tieši no šo nervu bojājumu izraisītām sāpēm.
Neiromodulācijas laikā mēs izmainām, modulējam pacienta nervu sistēmas darbību jebkurā no minētajiem līmeņiem un mainām tās aktivitāti. Šādas nervu sistēmas darbības koriģēšanas laikā, ja tā var teikt, nomācam sāpes radošus impulsus un aizstājam tos ar citiem, kas neizraisa sāpes.
Neiromodulācijas metodes pielieto neiroloģisku, psihisku un citu slimību ārstēšanā, sāpju terapijā, neiromodulācija palīdz efektīvi ārstēt tādas slimības kā epilepsija, Parkinsona slimība, depresija un dažādas sāpes.
Iegūts stabils un ilgstošs efekts
Neiromodulācija var būt divu veidu – invazīva vai neinvazīva. Pirmajā gadījumā pacienta organismā tiek ievietots implants, kas praktiski nepārtraukti nodrošina plānoto terapiju. Zināmākā un plašāk pielietojamā ir vagus nerva jeb klejotājnerva stimulācija, ko izmanto pret medikamentiem rezistentas epilepsijas ārstēšanā. Savukārt pacientiem ar hroniskām neiropātiskām sāpēm iespējams pielietot muguras smadzeņu stimulāciju. Runājot par neinvazīvajām neiromodulācijas metodēm, no tām pazīstamākās ir transkraniāla magnētiska stimulācija un transkraniāla līdzstrāvas stimulācija. Tās lieti noder daudzu saslimšanu ārstēšanā, tostarp pret dažādām neiropātiskām un cita rakstura sāpēm.
Neiromodulācijas pamatā ir elektriskās strāvas izmantošana. Šīs metodes priekšrocības slēpjas apstāklī, ka tā ļauj palīdzēt cilvēkiem ar tādām saslimšanām, kad medikamentoza terapija un mazinvazīva terapija nav efektīva jeb novērojama pacienta rezistence pret zālēm. Tāpat neiromodulāciju iespējams pielietot, lai samazinātu lietojamo medikamentu apjomu. Šāds ieguvums bieži vien ir ļoti vērtīgs, jo praktiski jebkuras zāles rada lielākas vai mazākas blaknes. Samazinot patērējamo medikamentu daudzumu, sarūk arī blakusparādību negatīvā ietekme uz cilvēka organismu. Invazīvas neiromodulācijas sniegtais ieguvums ir arī tāds, ka sākotnēji ievietotais implants darbojas ilgstoši, turklāt nepieciešamības gadījumā tā darbību iespējams koriģēt attālināti. Tādējādi pacientam atkrīt vajadzība regulāri nākt uz procedūrām. Implantu darbības ilgumu precīzāk nosaukt nav iespējams, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp pacienta saslimšanas un izmantojamās neiromodulācijas metodes, tādēļ dažādās situācijās šis laiks var atšķirties.
Neiromodulācijas pielietošanu vērtē individuāli
Pēc jaunāko pētījumu datiem, 30% Eiropas iedzīvotāju cieš no hroniskām sāpēm. Neraugoties uz to, ka parādās jauni medikamenti un inovatīvas ārstēšanas metodes, hroniskām sāpēm pakļauto cilvēku skaits nemazinās. Tieši otrādi – lielajās, industrializētajās valstīs viņu skaits pieaug, turklāt hroniskas sāpes tiek konstatētas arvien jaunākiem cilvēkiem. Arī viņi cieš no sāpju sindroma un bieži pārmērīgi daudz lieto pretsāpju līdzekļus.
Tas gan nenozīmē, ka tagad visus uzreiz jāsāk ārstēt ar neiromodulāciju. Cīņā ar sāpēm tiek izmantoti dažādi risinājumi, ieskaitot arī visdažādākās metodes. Neiromodulācijas izmantošanai eksistē zināmas specifiskas indikācijas, tādēļ ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai konkrētajam pacientam, kurš cieš no hroniskām sāpēm, var, piemēram, implantēt stimulatoru. Pieejai jābūt ļoti uzmanīgai, jo mēdz būt cilvēki, kuriem neiromodulāciju nemaz nedrīkst izmantot. Bez šaubām, gadās pacienti ar tādām slimībām vai patoloģijām, kad neiromodulācija ir vienīgā efektīvā metode. Kā piemērs šādai situācijai var kalpot neveiksmīgas mugurkaula ķirurģijas sindroms, jo šajā gadījumā vienīgais risinājums, kas ļauj atvieglot sāpes, ir muguras smadzeņu stimulācija.
Tāpat neiromodulāciju izmanto, ja iepriekšējā multidisciplinārā terapija nav efektīva, medikamenti nespēj uzlabot pacienta stāvokli, jo to atsāpinošais efekts nav pietiekams, vai arī rada nopietnas blaknes. Ir vēl arī tā dēvētā mazinvazīvā sāpju terapija, kas piedāvā dažādus risinājumus, kā cīnīties ar sāpēm. Ja arī tā komplektā ar medikamentiem un rehabilitācijas pasākumiem nespēj dot pozitīvu rezultātu, tad varam sākt domāt par neiromodulāciju. Tās vēl viena priekšrocība ir praktiski tūlītējs efekts.
Vajadzīgs valsts atbalsts
Neiromodulācija Latvijā ir ienākusi, taču pagaidām tikai atsevišķās medicīnas iestādēs. Mēs uzskatām, ka neiromodulācijas pieejamībai jākļūst lielākai, kā arī valstij vairāk jāiegulda līdzekļu šo pakalpojumu finansēšanai. Lai gan tie izmaksā gana daudz, ieguvumu pacienti sajūt ļoti īsā laikā, atgūst iepriekšējo dzīves kvalitāti un darbaspējas. Turklāt neiromodulāciju veiksmīgi izmanto arī dažādu smagu saslimšanu ārstēšanā. Taču pagaidām valsts apmaksā tikai epilepsijas ārstēšanu noteiktam skaitam pacientu, kuriem medikamenti nepalīdz.
Cilvēki ar hroniskām sāpēm ir pelnījuši iespēju atbrīvoties no tām. Ir pacienti, kuriem pat tiek nozīmētas narkotiskās vielas, jo citi pretsāpju līdzekļi vairs nepalīdz. Plašāk pieejami neiromodulācijas pakalpojumi ļautu vismaz samazināt šo narkotisko vielu piespiedu lietošanu. Kaimiņi Lietuvā un Igaunijā, nerunājot par citām Eiropas valstīm, šajā jomā pavirzījušies krietni tālāk, jo nodrošina neiromodulācijas metožu pieejamību un apmaksā to pielietošanu.
Mūsu speciālistu izglītības līmenis ļauj strādāt ar neiromodulāciju jau patlaban. Tehniski mēs esam gatavi to veikt, jo nepieciešamās zināšanas un iemaņas ir apgūtas. Pērn Latvijas Sāpju izpētes biedrības organizētās starptautiskās konferences Pain in the Baltics 2024 ietvaros notikušās diskusijas dalībnieki – lielāko valsts slimnīcu vadošie neiroloģijas speciālisti – bija vienisprātis, ka neiromodulācijas pakalpojumu pieejamība Latvijā ir jāpalielina, jo tas ļaus būtiski uzlabot ārstēšanas efektivitāti un rezultātu, kā arī pacientu dzīves kvalitāti. Lai šo pakalpojumu pieejamību palielinātu, nepieciešama vienota pieeja un trīs universitāšu slimnīcu speciālistu sadarbība, kā arī veselības aprūpes budžeta līdzekļu piešķiršana pakāpeniskai dažādu neiromodulācijas metožu apmaksas uzsākšanai. Speciālisti ir aicinājuši Veselības ministriju jau šogad paplašināt pacientu iespējas saņemt efektīvu ārstēšanu.
Autors ir algologs, anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents
