Medijos parādījušās ziņas par ASV plāniem izstrādāt iespējamu sankciju atvieglojumu plānu pret Krieviju. Baltais nams uzdevis ASV Valsts kases departamentam (United States Department of the Treasury) sagatavot sarakstu ar sankcijām, kuras varētu tikt atceltas vai mīkstinātas.
Publiski izskanējusī informācija daudziem varētu radīt priekšstatu, ka atsevišķu sankciju atcelšanas vai mīkstināšanas rezultātā būtu iespēja veidot, uzturēt vai atjaunot darījuma attiecības ar Krieviju, tās fiziskajām un juridiskajām personām. Tāpat šāda rakstura informācija varētu radīt iespaidu, ka starptautiskajām sankcijām var pievērst mazāku uzmanību nekā iepriekš.
Tomēr, pat ja ASV pieņemtu lēmumu par konkrētu sankciju pret Krieviju atcelšanu vai mīkstināšanu, jāņem vērā, ka Latvijā primāri ir saistošas Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās sankcijas.[1] Eiropas Savienība ir noteikusi bezprecedenta apjoma starptautiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās nepamatoto iebrukumu Ukrainā. Pašlaik Eiropas Savienība ir pieņēmusi jau 16 sankciju paketes, un notiek aktīvs darbs pie 17. sankciju paketes. Līdz ar to pat, ja ASV atceļ starptautiskās sankcijas pret Krieviju, ir jāņem vērā, ka kopējais starptautisko sankciju tvērums pret Krieviju tikai pieaug, jo Eiropas Savienība turpina paplašināt pret Krieviju noteikto sankciju apjomu, lai ierobežotu tās uzbrukuma spējas Ukrainā. Turklāt, ņemot vērā sankciju apjomu, kā arī to, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas nav nekāds jaunums, valsts iestādes strikti pievēršas sankciju apiešanas vai pārkāpšanas kontrolei.
Ievērojot minēto, viens no centrālajiem jautājumiem saistībā ar sankcijām un to piemērošanu vienmēr ir bijis, vai jebkurai personai ir pienākums veikt izpēti par savu darījuma partneri, lai gūtu priekšstatu, ka sankcijas iespējamā darījuma/darījuma attiecību ietvaros netiks pārkāptas. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums visai skrupulozi un bez jebkādiem papildu paskaidrojumiem noteic, ka tas attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Arī Krimināllikuma 84. pants, kas paredz atbildību par sankciju pārkāpšanu, nesniedz nekādus papildu paskaidrojumus par personu rūpības latiņu attiecībā uz sankciju ievērošanu.
Eiropas Savienības līmenī iepriekš nebija sniegti īpaši skaidrojumi, kādai būtu jābūt konkrēto tiesisko attiecību/darījuma izpētes latiņai no sankciju viedokļa. Iepriekš Eiropas Padome savās atbildēs par Regulas Nr. 833/2014 piemērošanu norādījusi, ka Eiropas Savienībā reģistrētas sabiedrības nevar izmantot savus meitas uzņēmumus, lai apietu ES noteiktās sankcijas pret Krieviju.
Tomēr līdz ar Eiropas Savienības 14. sankciju paketes pieņemšanu ir mainīta līdzšinējā kārtība, kā tas ir saprotams no Regulas Nr. 2024/1745 papildinājumiem.[2] Proti, šajā regulā ir norādīts, ka fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka jebkura juridiska persona, vienība vai struktūra, kas tām pieder vai ko tās kontrolē, nepiedalās darbībās, ar ko pārkāpj šajā regulā paredzētu ierobežojošo pasākumu.[3] No minētā ir saprotams, ka līdz ar šiem regulas grozījumiem tiek likts lielāks atbildības uzsvars uz visiem, jo īpaši juridiskām personām, lai tās nepārkāptu Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krieviju.
Jau tagad praksē gūtie novērojumi liecina, ka daudzi uzņēmumi saskaras ar nepatīkamām sekām gan no administratīvās, gan krimināltiesiskās atbildības puses tikai tādēļ, ka netiek pievērsta atbilstoša uzmanība darījuma partnerim, paša uzņēmuma darbībām, lai to rezultātā netiktu apietas sankcijas. Bieži vien pat gadījumā, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums, pārkāpjot sankcijas, uzņēmumiem nākas saskarties ar laika un resursu patēriņu, lai valsts iestādēm, tajā skaitā kriminālprocesa ietvaros, skaidrotu lietas apstākļus un pierādītu, ka konkrētajā situācijā nav bijis mēģinājums tās pārkāpt. Tā rezultātā var rasties arī papildu finanšu izdevumi un iespējams uzņēmuma reputācijas apdraudējums.
Līdz ar to, neskatoties uz iespējamo ASV lēmumu atcelt konkrētas pret Krieviju noteiktās sankcijas, ir jāpatur prātā, ka pret Krieviju noteikto starptautisko sankciju apmērs ir tikai palielinājies un sankciju ievērošanai tiek pievērsta īpaša uzmanība.
Ņemot vērā praksē novērojamo pieejas maiņu attiecībā uz sankciju pārkāpumiem, jebkuram uzņēmumam būtu ieteicams apdomāt nepieciešamību uzņēmuma iekšienē izstrādāt skaidru procedūru, lai novērstu iespējamu iesaistīšanos darījumos vai darbībās, kas varētu radīt sankciju apiešanas riskus. Šādas iekšējās dokumentācijas izveide, ja tā tiek atbilstoši piemērota praksē, var pasargāt uzņēmumu ne tikai no iespējama kriminālprocesa, bet arī kriminālprocesa ietvaros var būt labs arguments uzņēmuma pusē par piemērojamo sankciju režīmu ievērošanu ikdienā.
Neskatoties uz iepriekš minēto, jāatceras, ka sankciju ievērošanai ir svarīgs mērķis – Krievijas spēju ierobežošana. Tādēļ šo pienākumu rūpīga ievērošana ir ne tikai juridisks pienākums, bet arī pragmatisks un morāls atbalsts Ukrainai un Eiropas Savienības interesēm.
Autors ir zvērināta advokāta palīgs, ZAB PwC Legal
[1] Sk. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Pieejams šeit.
[2] Sk. Regulas Nr. 2024/1745 ievadtekstu un 8a). pantu.
Pagaidām nav neviena komentāra