Ticot uzvarai.* Brieduma tests

Vai skandalozā ASV atbalsta pārtraukšana izlems Ukrainas likteni karā?

Katastrofa! Tāda bija ukraiņu pirmā reakcija, vērojot prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā piektdien. Satikušies, lai parakstītu retzemju metālu darījumu, abu valstu līderi šķīrās ar publisku skandālu televīzijas kameru priekšā. Zelenskis atgādināja, ka Putins ir slepkava šajā karā, viņam nevar uzticēties un Ukrainai ir nepieciešams noturīgs miers, kas respektē valsts suverenitāti. Savukārt Tramps pārmeta Zelenskim, ka tas ienīst Putinu un nevēlas noslēgt mieru, lai gan viņam rokās neesot nevienas spēcīgas kārts. Bet viceprezidents Venss apsūdzēja Zelenski necieņā pret ASV, kas tik daudz palīdzējusi. Ukraiņiem šie pārmetumi izklausījās tik absurdi, ka pat Zelenska dedzīgākie kritiķi, kā bijušais prezidents Petro Porošenko, cēlās Ukrainas prezidenta aizstāvībai.

Taču pirmdien Tramps no vārdiem pārgāja pie darbiem, pavēlot apturēt ieroču piegādes Ukrainai. Viņš paziņoja, ka Zelenskis «nevēlas noslēgt mieru, kamēr vien viņam ir mūsu atbalsts», tāpēc «ASV vairs ilgāk to necietīs». Kā esam nonākuši šajā situācijā un kāda būs izeja no tās?

«Vai es to teicu?»

Jau pirmajās savas prezidentūras nedēļās Tramps sāka uzbrukt Zelenskim un leģitimēt agresorvalsts Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā līdzvērtīgu partneri, kas alkst noslēgt mieru. Piemēram, februāra vidū Tramps nodēvēja Ukrainas prezidentu par diktatoru, kas dzīvo bez vēlēšanām. Taču nedēļu vēlāk Tramps bija ļoti pārsteigts, dzirdot žurnālista jautājumu, vai joprojām uzskata Zelenski par diktatoru. «Vai es to teicu? Nespēju noticēt, ka es to būtu teicis. Nākamais jautājums,» paziņoja Tramps.

Patiesībā Zelenskis nepatīk Trampam jau kopš 2019. gada, kad viņš mēģināja izdarīt spiedienu uz Ukrainas prezidentu, lai tiktu sākta izmeklēšana par Trampa politiskā sāncenša Džo Baidena dēla Hantera iesaistīšanos korupcijā Ukrainā. Hanters Baidens tolaik bija padomes loceklis vienā no Ukrainas lielākajiem dabasgāzes uzņēmumiem Burisma. Uzņēmums patiešām piederēja prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča laika korumpētai amatpersonai Nikolajam Zločevskim. Taču Baidena dēlam ar to nebija nekāda sakara. Spiediens, ko Tramps izdarīja uz Zelenski telefonsarunā, gandrīz maksāja ASV prezidentam impīčmentu. Acīmredzot Tramps šo aizvainojumu glabā joprojām.

Tagad Tramps pārgājis uz atklātu spiedienu, viņš uzbrūk Zelenskim sociālajos tīklos, mediju intervijās, bet piektdien — arī klātienē Baltaja namā. Vai šī drāma Ovālajā kabinetā bija iepriekš režisēta, vai arī sanāca kā neveiksmīga improvizācija? Ukrainā viedokļi par to atšķiras. Prezidenta Zelenska komandas cilvēki Ir stāsta, ka vēl pirms iziešanas pie preses pārstāvjiem bijusi jūtama spriedze un starp Vensu un Zelenski bijušas domstarpības. Tomēr prezidenta komanda uzsver — gan amerikāņi, gan ukraiņi rēķinājās ar pozitīvu tikšanās rezultātu. Zelenska ierašanās nebija obligāta, drīzāk tā abām pusēm bija goda lieta. «Ja mēs runājam par to, ka tikšanās bija iepriekš režisēta, tad acīmredzot pie tā strādāja kāda cita paralēla grupa. Noteikti ne tā, ar kuru mēs gatavojāmies šai tikšanās reizei,» komentēja prezidenta kancelejas darbinieks, kurš lūdza viņa vārdu neatklāt.

Arī pazīstamais ukraiņu sociālpsihologs Olehs Homjaks lēš, ka publiskais skandāls drīzāk radies sarunas gaitā, nevis būtu ļaunprātīgi iestudēts. Viņaprāt, problēma bija Ukrainas prezidenta psiholoģiskā nesagatavotība, emocionālais stāvoklis. Ja esi ieradies pie tāda tipa līdera kā Tramps, kurš vienmēr grib izskatīties publiski kā uzvarētājs, tad jāspēj izturēt un spēlēt pēc viņa noteikumiem.

Acīmredzot Zelenskis ieradās Baltajā namā ar skaidru plānu: izklāstīt savas tēzes un pārliecināt Trampu, ka Putins ir ļaundaris. Taču, saprotot, ka Trampu nepārliecinās, viņš kļuva aizkaitināts. «No vienas puses, es šo incidentu skaidroju ar mūsu diplomātiskā korpusa vājumu. Piemēram, mūsu diplomātiem vajadzēja uzstāt, lai tikšanās notiktu ar tulku. No otras puses, pazīstot Zelenski, es saprotu viņa augstprātību, viņš grib visu darīt pats,» saka Homjaks.

«Zelenskis nav tas, kurš šajā situācijā ir pazemots,» par skandāla atskaņām Ukrainas sabiedrībā saka komunikācijas eksperts Igors Tupikins. «Taču, kad runa ir par to, ka no šīs tikšanās ir atkarīgi miljoni ukraiņu, prezidentam būtu ieteicams kontrolēt savas emocijas.» Galu galā, izšķiroša nozīme ir nevis Baltajā namā notikušā strīda cēloņiem, bet gan sekām.

Eiropa gatava atbalstīt

«Zelenska stingrība, aizstāvot sarkanās līnijas strīdā ar Trampu, jau ir devusi arī pozitīvu rezultātu. Neatkarīgi no tā, kā tālāk vēsture pagriezīsies, Tramps un pasaule ir skaidri sapratuši, ka šie jautājumi Ukrainai ir svarīgi,» saka politoloģe Anna Vozna. Viņasprāt, ja Zelenskis sāktu izdabāt Trampam, viņš tiktu uztverts kā vājš līderis, kurš gatavs kapitulēt. Iespējams, tieši tāpēc Zelenskis sāka tik aktīvi aizstāvēties, jo sajuta šos draudus.

Skandāls ar Trampu jau novedis pie ārkārtīgi aktīva Eiropas līderu atbalsta. Vairākas valstis un Eiropas Savienības amatpersonas nekavējoties paziņoja par nepieciešamību krasi palielināt drošības palīdzību Ukrainai. «Šodien ir kļuvis skaidrs, ka brīvai pasaulei ir vajadzīgs jauns līderis. Mums, eiropiešiem, ir jāpieņem šis izaicinājums,» sacīja ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa.

Dažu stundu laikā visi galvenie Eiropas līderi publiski apliecināja beznosacījumu atbalstu Ukrainai un prezidentam Zelenskim. «Esiet stipri, esiet drosmīgi, esiet bezbailīgi. Jūs nekad nebūsit viens, dārgais prezident,» paziņojumā uzsvēra Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena. «Ir jāciena tie, kas cīnās,» Zelenska aizstāvībai pievienojās Francijas prezidents Emanuels Makrons un daudzi citi. Neviens Eiropas līderis, izņemot Ungārijas vadītāju Viktoru Orbānu, nenostājās Trampa pusē.

Trampa administrācija pēdējās nedēļās ir darījusi vairāk nekā pietiekami, lai iedragātu Eiropas līderu uzticēšanos, — sākot no ASV teritoriālajām pretenzijām pret sabiedrotajām valstīm Kanādu un Dāniju un beidzot ar tiešu iejaukšanos Eiropas valstu, tajā skaitā Vācijas, vēlēšanās. Uz visu šo ASV darbību fona Eiropas galvaspilsētās ir nobriedusi gatavība stāties pretī Trampa administrācijai. Jau divas dienas pēc sadursmes Baltajā namā Londonā notika samits, kurā Eiropas politiķi apsprieda, kā ātri un efektīvi palīdzēt Ukrainai. Bet Zelenski īpašā audiencē pieņēma britu monarhs, izrādot solidaritāti un viesmīlību, kādu Ukrainas prezidents nesagaidīja Baltajā namā.

Darbi svarīgāki par vārdiem

Pēc skandāla ASV valdības avoti pirmdien paziņoja, ka Tramps pavēlējis pārtraukt ieroču piegādes Ukrainai. Būs vajadzīgs laiks un pūles, lai atjaunotu attiecības, ja tas vispār iespējams pārskatāmā laikā. Jebkurā gadījumā ukraiņiem tagad būs jāpaļaujas uz pašu militāro ražošanu un Eiropas palīdzību.

Vai pēc ASV piegāžu pārtraukšanas iestāsies pilnīgs sabrukums? Iespējams, ne. ES ir apsolījusi piešķirt Ukrainai 50 miljardus dolāru. Tas nekompensēs visus iespējamos zaudējumus, bet daļēji mīkstinās triecienu. «Nav šaubu, ka Eiropa ir ar mums, bet vai tā aizstās Starlink, izlūkdienestus, raķetes un naudu? Galu galā, jaunajā situācijā Eiropa varbūt beidzot uzdrīkstēsies pieņemt lēmumu par Krievijas iesaldēto aktīvu pārņemšanu,» komentē finansists Ivans Kompāns. Vienlaikus militāristi ziņo, ka nav pārtraukta ASV izlūkinformācijas nodrošināšana. 

Kāds būs tālākais plāns, ES līderi atkal spriedīs 6. martā — šoreiz visas dalībvalstis kopā. Tad arī kļūs skaidrs, vai Eiropa ir gatava ar darbiem apliecināt, ka spēj izturēt šo brieduma testu kopā ar Ukrainu, vai ukraiņiem būs jāturpina cīņa vieniem.

* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas finieris atbalstam. #KopāParUkrainu