Par neatkarīgu Eiropu

Notiek agrāk neiedomājamas lietas.

Pirmdien pilna mēroga uzbrukuma trešajā gadadienā Amerikas Savienotās Valstis nobalsoja pret Eiropas Savienības un Ukrainas iesniegto Apvienoto Nāciju rezolūciju, kurā Krievija nosaukta par agresoru un pieprasīts tai izvest militāros spēkus no Ukrainas. Par balsoja 93 valstis, pret tikai 18, kuru skaitā bez ASV bija pati Krievija, Ziemeļkoreja, Baltkrievija, virkne nabadzīgu diktatūru un vēl arī Izraēla un Ungārija. Ja tur nebūtu ASV, to nosauktu par starptautisko huligānu bandu, kurai pat Ķīna un Irāna nebija gatavas pievienoties.

Šis balsojums ir sāpīgs simbols ASV prezidenta Trampa gatavībai atteikties no principiem, interesēm un draugiem, lai tikai pielabinātos Putinam.

Tā ir jaunā pasaules kārtība, ar kuru jārēķinās Latvijai un Eiropai. Mums ir jārīkojas strauji un mērķtiecīgi, lai Ukraina saņemtu nepieciešamo atbalstu un lai Eiropa pati spētu neatkarīgi no Amerikas uzņemties atbildību par savu drošību.

Uzdevums nav vienkāršs, taču šajās dienās notiekošais ļauj cerēt, ka Rietumeiropas lielās valstis un to līderi ir sapratuši brīža izšķirošo nozīmi un ir sākuši rīkoties.

Svarīgākās ziņas ir no Vācijas, kur svētdien notikušo vēlēšanu rezultāts ļaus izveidot valdību, kura ir gatava gan atbalstīt Ukrainu, gan ķerties pie Eiropas pašas aizsardzības spēju būtiskas kāpināšanas. Vēlēšanu uzvarētāju kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs jau pirms vēlēšanām teica, ka ir gatavs Ukrainai piegādāt Taurus raķetes, ko līdzšinējais kanclers Olafs Šolcs spītīgi atteicās darīt. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām, pilna mēroga uzbrukuma gadadienā, kristīgo demokrātu soctīklu kontos parādījās paziņojums: «Ukrainai ir karā jāuzvar!», ko Šolcs trīs gadu laikā tā arī nespēja pateikt.

Merca stingrais atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīgs, bet nav negaidīts. Šajā brīdī ārkārtīgi nozīmīga un vienlaikus pārsteidzoša ir viņa gatavība bez aplinkiem pateikt, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz Ameriku un ka tai ir pašai strauji jāstiprina savas aizsardzības spējas. Šāda nostāja iezīmē krasu izmaiņu gan viņa partijas, gan viņa paša līdz šim dzelžainajā transatlantiskajā pārliecībā. Merca karjera privātajā sektorā bija saistīta ar lieliem amerikāņu uzņēmumiem, viņš ir apmeklējis Ameriku vairāk nekā simt reižu, viens no viņa varoņiem ir Ronalds Reigans, un viņš līdz šim raksturots kā «ārkārtīgi proamerikānisks». Taču Tramps ir panācis, ka pat šāds cilvēks tagad saka, ka «mana absolūtā prioritāte būs stiprināt Eiropu, cik vien ātri iespējams, lai mēs soli pa solim tiešām varam panākt neatkarību no ASV». Mercs nebaidās skaļi pateikt to, ko citi klusībā domā: «Mums ir jāgatavojas iespējamībai, ka Donalds Tramps vairs nebūs gatavs bez priekšnoteikumiem saglabāt NATO valstu savstarpējās drošības garantijas.»

Vācijā politiskais fons nav ideāls. Ekonomika buksē, satraukumu par migrāciju uzjundījuši vairāki pēdējos mēnešos notikušie teroristiskie uzbrukumi, un parlamentā pietrūks balsu izmaiņām konstitūcijā, kuras ļautu jaunajai valdībai brīvāk tērēt naudu aizsardzībai. Tomēr Vācijai būs kanclers, kurš nebaidās no skaidriem vārdiem un izlēmīgas rīcības. Tas šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi. Ja Eiropas lielākajai tautsaimniecībai būs gan griba, gan skaidrs mērķis, tad būs iespējams mobilizēt tos miljardus eiro, kuri nepieciešami nopietnai drošības politikai.

Jo spēcīgāka un neatkarīgāka būs Eiropa, jo lielākas būs tās iespējas sev labvēlīgi ietekmēt ASV politiku. Lai gan Trampam patīk apsaukāties un plātīties, viņa lielākās bailes ir no izskatīšanās pēc lūzera. Viņš ir gatavs piekāpties, ja izjūt nopietnu pretestību, ar kuru nonākt konfliktā nozīmētu kaitēt savam tēlam. Viņš ātri atlika ar milzīgu troksni izsludinātos muitas tarifus Kanādai un Meksikai, kad saprata, ka abas valstis var spert Amerikai ļoti nepatīkamus pretsoļus, un kad vienlaikus varēja pasniegt saviem nozombētajiem sekotājiem dažus triviālus kaimiņzemju paziņojumus kā varenas uzvaras. Eiropai tagad ir jāstrādā, lai pasargātu Ukrainu no Trampa centieniem tai uzspiest bīstamu «mieru», kas ilgtermiņā ļautu Krievijai atjaunot spēkus jaunam uzbrukumam.

Arī te redzam progresu. Vizītes laikā Vašingtonā Francijas prezidents Emanuels Makrons, šķiet, panāca Trampa labvēlīgu attieksmi pret Eiropas miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu. Tramps pat publiski pateica, ka Putins pret to neiebilstot, lai gan Krievija to nemaz negrib un Kremlis pēc tam steidza paziņot, ka nekam tamlīdzīgam nav piekritis. Tramps ar muļķīgu sejas izteiksmi noklausījās, kā Makrons pieklājīgi, bet stingri paskaidroja patiesību par Eiropas atbalsta apjomu Ukrainai pēc tam, kad Tramps par to kārtējo reizi bija samelojies. Ar smaidu un stingru mugurkaulu var daudz ko panākt, un, jo vairāk Tramps sapīsies savās pretrunās, jo mazāk varēs citiem kaitēt.

Jo apņēmīgāk Eiropa sāks pati rūpēties par savu drošību, jo spēcīgāk tā atbalstīs Ukrainu, jo drošāk mēs jutīsimies pasaulē, kurā Amerika vairs nav vecās, starptautiskās tiesībās sakņotās pasaules kārtības stūrakmens.

Komentārs 140 zīmēs

Valsts darījusi daudz. Kopš pilnā mēroga uzbrukuma sākuma Latvija Ukrainas militārajam atbalstam piešķīrusi pusmiljardu eiro.

Arī sabiedrība ir ļoti aktīva. Trīs gadu laikā indivīdi un uzņēmumi ar Ziedot.lv starpniecību Ukrainai ziedojuši 31,3 miljonus eiro.

Masks šķaidās, citiem viss ir jāsatīra. Polijā nogāzās SpaceX raķetes Falcon 9 atlūzas.