Spriežot par Latvijas Valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam, ierasti runājam tikai par šķēršļiem, riskiem tos nesasniegt un draudošajām ES sankcijām. Taču tieši tagad Saeimā tiek izskatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas var sniegt ieguvumu gan atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībai, gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.
Grozījumi ir veidoti visām iesaistītajām pusēm aktīvi diskutējot un vienojoties par kompromisu, kas, risinot tīkla jaudas pieejamības jautājumus, nodrošinātu straujāku atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu. Klimata un enerģijas ministrijas uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi nodrošina taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus, respektē uzņēmumu atšķirīgās līdzšinējās pieejas un projektu attīstības fāzes, ļaujot gan pārejas periodā atteikties no rezervētajām jaudām, gan pielāgot nākamo projektu attīstīšanas stratēģijas. Tomēr jāatzīst, ka panāktais kompromiss joprojām ir trausls, tādēļ ir svarīgi saglabāt un nesamazināt hibridizācijas procesiem nepieciešamos minimālos laika termiņus. Šobrīd darbs ar grozījumiem ļauj Saeimas deputātiem dziļi izprast tiesiskā regulējuma nozīmi nozares attīstībā. To mērķis ir sniegt skaidrību visām iesaistītajām pusēm par tālāk veicamajiem soļiem projektu ieviešanas procesā. Turklāt šie grozījumi sasaucas arī ar nesenajām Valsts kontroles rekomendācijām samazināt administratīvos šķēršļus un veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā.
Tomēr domājot par atjaunīgās enerģijas tirgus attīstību Latvijā un Baltijā, saules un vēja parku izbūve ir tikai viens no veicamajiem darbiem.
Pirmkārt, ir jārisina elektrotīklu starpsavienojumu trūkums. Brīdī, kad saražotās enerģijas apjoms pārsniegs mūsu patēriņu, starpsavienojumu nozīme pieaugs vēl vairāk. Atjaunīgās enerģijas eksporta iespēju nodrošināšana ir būtiska, lai reģionā piesaistītu jaunas investīcijas un iespēju attīstīt jaunas, kā arī modernizēt jau spēcīgās uzņēmējdarbības nozares. Pārliecība, ka saražotā enerģija atradīs noietu starptautiskā tirgū, rada drošu vidi gan investoriem, gan enerģijas ražotājiem. Turklāt eksports uz Centrāleiropu no Baltijas valstīm var dod pienesumu arī drošības jautājumos, līdz ar Centrāleiropas lielāku interesi par mūsu reģionu.
Otrkārt, ir jāpilnveido tīkla balansēšana. Atjaunīgo enerģijas avotu, piemēram, saules un vēja, neprognozējamība var radīt tīkla nestabilitāti, apgrūtinot iespēju nodrošināt nepārtrauktu un drošu elektroapgādi, neskatoties uz slodzes svārstībām un neparedzētiem sistēmas traucējumiem. Tieši tāpēc Ignitis Renewables stratēģija paredz parku hibridizāciju, izmantojot saules, vēja un enerģiju uzkrājošās tehnoloģijas, kas viena otru papildina. Taču tīkla balansēšanā nozīmīga loma ir arī enerģijas lietotājiem, kurus valdība var rosināt piedalīties ar dažādiem atbalstošajiem mehānismiem. Jaunākās tehnoloģijas ļauj jau šobrīd pielāgot dažādu iekārtu enerģijas patēriņu, atbilstoši elektrības cenām biržā.
Treškārt, nepieciešamas apjomīgas investīcijas mūsdienīgu, savstarpēji papildinošu tehnoloģiju ieviešanā. Nenoliedzami atjaunīgās enerģijas parku būvniecība ir resursu ietilpīga, izņēmums nebūs arī enerģiju uzkrājošo tehnoloģiju ieviešana. Uzņēmumu prasme piesaistīt finansējumu un pārliecināt investorus var būt izšķiroši nozīmīga.
Ceturtkārt, ir jāturpina dialogs ar vietējām kopienām. Ignitis jaunākā pētījuma dati, kas iegūti 2024. gada decembrī, liecina, ka tikai 42% kopumā piekrīt apgalvojumam «Es neiebilstu, ja kāds atjaunīgās enerģijas projekts (vēja, saules parks) tiktu izvietots tuvu manai dzīvesvietai». Viens solis ir sperts, ieviešot regulējumu, kas paredz elektrostaciju attīstītājiem pienākumu veikt ikgadējus maksājumus vietējām kopienām. Taču ir svarīgi veicināt izpratni par atjaunīgās enerģijas lomu kā vietējās kopienās, tā sabiedrībā kopumā. Iedzīvotājiem ir jāsniedz precīza informācija par visiem viņus interesējošiem jautājumiem, tostarp parku būvniecības procesu, potenciālo ietekmi un jaunākajām tehnoloģiskajām iespējam to mazināt. Tas ir darbs, kas aktīvāk jāturpina kā valdībai, tā asociācijām un uzņēmumiem.
Autore ir Ignitis Renewables vadītāja Latvijā
