Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Daudz nekļūdīšos, ja teikšu – gandrīz ikvienam no mums kaut uz brīdi ir radusies sajūta, ka sociālo mediju platformas uzmin pat domas. Tiklīdz sāc interesēties par kādu noteiktu tēmu, piedāvātais saturs – reklāmas, video, ziņas un raksti – burtiski pieskaņojas tavām interesēm. Neviļus rodas jautājums – kā sociālie mediji var zināt, kas tevi interesē?
Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša – saturu, ko redzi savā ziņu plūsmā vai meklēšanas rezultātos, nosaka algoritmi jeb kompleksas matemātiskas formulas.
Sociālo mediju platformās kā Facebook, Instagram, YouTube, Tik Tok, X un citur tiek izmantoti rūpīgi sargāti algoritmi, kas personalizē saturu – katrs no mums to redz atšķirīgu. Šo algoritmu pamatā, visticamāk, ir mūsu uzvedības analīze – tiek izvērtēta pārlūkošanas vēsture, mūsu reakcijas uz piedāvāto saturu, cik ilgu laiku esam pavadījuši, lasot kādu ierakstu vai skatoties konkrēto video. Citiem vārdiem – tiek analizēta mūsu privātā pieredze. Viens no mērķiem ir panākt, lai mēs uzturētos attiecīgajā vietnē vai platformā pēc iespējas ilgāk, nevis atzītu tās saturu par garlaicīgu un dotos meklēt interesējošo informāciju citur. Līdzīgi darbojas arī interneta meklētāji. Piemēram, ja esi meklējis Google informāciju par globālo sasilšanu, tev pielāgotajā ziņu plūsmā drīz vien var parādīties daudz vairāk vides organizāciju ziņu, rakstu un video, kā arī ar šo tēmu saistītas reklāmas.
Būtisks trūkums ir tā dēvētā informācijas burbuļa veidošanās, mazinot pieeju alternatīviem viedokļiem, kas daudzās situācijās ir būtiski. Dzīvošana šajā “burbulī” krietni vien sašaurina redzesloku, ierobežojot mūsu spējas kritiski domāt un izvērtēt piedāvāto informāciju. Sociālo mediju lietotājiem būtu jāuztraucas par savu privātumu, kaut arī, protams, algoritmu apstrādātajam un filtrētajam saturam ir arī savas priekšrocības. Piemēram, tie palīdz koncentrēties uz tavām interesēm, nevis skatīties saturu, kas tevi nesaista un nav vajadzīgs. Svarīgi ir saprast, kā minētie algoritmi strādā – meklējot receptes vai kaķu video, šāda informācija tiks piedāvāta arvien vairāk, turklāt arī reklāmas pieskaņosies interesēm.
Jāapzinās, kas ir lielākais risks, dzīvojot sociālo mediju algoritmu radītajos “burbuļos”: ja nepatērējam profesionālos medijus un nesalīdzinām informāciju, mēs kļūstam par viegli manipulējamiem mērķiem – gan propagandas, gan dezinformācijas un klaji kaitējošas informācijas izplatītājiem.
Kā rīkoties?
Pirmkārt, ir jāapzinās, ka viss redzamais tiešsaistē ir pielāgots lietotāja vēlmēm un tiešsaistes algoritmi filtrē, kādu saturu tu redzi un kādu neredzi, lai mēģinātu noturēt tavu interesi. Tātad, ja kāds saturs tiek izcelts tiešsaistes platformā, visticamāk, tas ir tāpēc, ka platforma zina – tu būsi ieinteresēts tajā!
Otrkārt, ir svarīgi parūpēties par viedokļu daudzveidību, meklējot jaunus ekspertus, viedokļa līderus vai žurnālistus, kas ir pauduši viedokli par tēmu, kura tevi interesē: tādējādi ziņu plūsmā sāksi redzēt atšķirīgus viedokļus.
Treškārt, ir jādažādo informācijas avoti. Ir vērts pameklēt jaunus, uzticamus ziņu un informācijas avotus. Jo lielāka būs to daudzveidība, jo objektīvāka būs informācija, ko saņemsi.
Ceturtkārt, ievēro elementārās kiberhigiēnas nosacījumus. Piemēram, regulāri notīri savus pārlūkošanas iestatījumus pārlūkprogrammā. Lai aizsargātu savu privātumu, ieteicams kontrolēt, no kurām vietnēm tu pieņem sīkdatnes, kā arī tās regulāri izdzēst. Pie reizes ir vērts izslēgt viedierīces atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumu, kā arī sekot līdzi, kādu tavā ierīcē esošo informāciju izmanto trešās puses lietotnes. Instalējot jaunu trešās puses lietotni, lietotāji saņem pieprasījumu piekļūt noteiktai informācijai, piemēram, tavai atrašanās vietai, kontaktiem, kamerai vai kalendāram. Pat ja piešķir šo atļauju, to vēlāk iespējams pārvaldīt un mainīt ierīces galvenajos iestatījumos.
Piektkārt, ierobežo mērķētās reklāmas. Lai gan tiešsaistes reklāmas nav bloķējamas pilnībā, ir iespējams pielāgot konfidencialitātes iestatījumus, lai varētu atteikties no mērķētu vai personalizētu reklāmu skatīšanas.
Visbeidzot, lai nekļūtu par informācijas manipulācijas upuri, ir vērts pievērst uzmanību dažiem īsiem padomiem:
- Izvairies no nejaušas informācijas, ko tev piedāvā, pamatojoties uz tavu vecumu, dzimumu, dzīvesvietu, hobijiem vai reliģiju. Tā vietā aktīvi pats meklē interesējošo informāciju. Tādējādi tu izvairīsies no masveida apmaksātā satura.
- Izvairies bezmērķīgi skatīties visu, ko tev piedāvā, jo tā, visticamāk, tu ātri nokļūsi grūti kontrolējamā informācijas plūsmā.
- Iepauzē, pirms dalies ar sociālajos medijos pamanītu ierakstu, dod sev laiku to pārbaudīt, pirms, iespējams, esi kļuvis par nepatiesas informācijas izplatītāju.
- Ja esi emocionāli uzvilkts, arī tad sociālie mediji nav labākā vieta, kur paust savas sajūtas. Iespējams, emociju iespaidā uzrakstīsi vai publicēsi ko tādu, par ko vēlāk nožēlosi.
Autore ir Drossinternets.lv vadītāja
