Mākslīgais intelekts uzņēmējdarbībā: kā to izmantot gudri?

  • Jānis Bēniķis
  • 06.01.2025.
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Straujā mākslīgā intelekta (MI) risinājumu attīstība būtiski maina uzņēmējdarbības vidi, piedāvājot uzņēmumiem plašas un daudzveidīgas iespējas savas darbības uzlabošanai. Piemēram, automatizēt rutīnas uzdevumus, paātrināt lēmumu pieņemšanu un palielināt efektivitāti. Taču, lai šīs tehnoloģijas palīdzētu sasniegt cerētos rezultātus un uzņēmumi gūtu maksimālu labumu, ir svarīgi pielāgot MI individuālajām uzņēmuma vajadzībām un attīstīt prasmes, kas palīdzēs darbiniekiem veiksmīgi darboties tehnoloģiju pasaulē.

Rīks, kas efektivizē un atbrīvo laiku radošumam

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana ikdienā sniedz vairākus vērtīgus ieguvumus, tai skaitā iespēju samazināt darbības izmaksas, daļēji aizstājot rutīnas darbu. Piemēram, lielās pašvaldību iestādes to var izmantot, lai apstrādātu ienākošo ziņojumu plūsmu, tādējādi darbinieki var pievērsties klientu apkalpošanas un pieredzes uzlabošanai.

Šie risinājumi arīdzan palīdz atbrīvot laiku radošumam, stratēģiskai domāšanai un jaunu ideju radīšanai. Piemēram, lai sagatavotu uzņēmuma prezentāciju, kādreiz bija nepieciešamas vairākas dienas, bet šodien ar MI palīdzību to var paveikt dažu minūšu laikā. Jāatzīmē, ka MI sekmē arī kopējo darba efektivitāti – pētījums liecina, ka 70% darbinieku, kuri izmanto Microsoft Copilot mākslīgā intelekta palīgu, kļūst produktīvāki, savukārt 68% norādīja, ka šis rīks uzlabo viņu darba kvalitāti.

Mākslīgo intelektu ir vērts izmantot arī informācijas ieguvē un liela apjoma datu apstrādē un analīzē, jo tas sniedz noderīgus ieteikumus cilvēkresursu vadībā. Piemēram, MI risinājumi ļauj noteikt klientu piemērotību konkrētam uzņēmumam un izvērtēt, vai potenciālie darbinieki būs motivēti un atbilstoši uzņēmuma komandai. Tāpat uzņēmumi var uzlabot arī tehnisko resursu plānošanu, arī apgūstot, kā pareizi veidot noliktavas uzkrājumus, lai neveidotos pārpalikumi, un izvēlēties optimālo preču izvietojumu.

Jāatzīmē, ka pareizi apmācīti MI modeļi prot rūpēties arī par darbinieku mentālo un fizisko veselību. Piemēram, analizējot datus mūsu viedierīcēs, nākotnē darba devējs varēs sekot līdzi darbinieku veselības indikatoriem, tādējādi darba ritmu automatizēti saskaņojot ar šiem rādītājiem.

Jāmācās pielāgoties pārmaiņām

Mākslīgā intelekta rīku ieviešanā un izmantošanā neiztikt arī bez izaicinājumiem. Piemēram, nereti darbiniekiem trūkst nepieciešamo iemaņu, kā efektīvi var strādāt ar šīm tehnoloģijām, lai gūtu sev vēlamo rezultātu. Un daļa aizvien izturas ieturēti pret MI rīku apgūšanu, jo radies mīts, ka tehnoloģijas pārņems viņu darbu. Lai novērstu šos un citus šķēršļus, darba devējiem jābūt paraugam un jāiedrošina darbiniekus pielāgoties pārmaiņām. Izjūtot atbalstu no uzņēmuma, mākslīgais intelekts un tā sniegtās iespējas darbinieku acīs vairs nebūs drauds vai apgrūtinājums, bet gan iespēja attīstīt jaunas prasmes, kļūt produktīvākiem un gūt lielāku gandarījumu darbā.

Viens no veidiem, kā to paveikt, ir veltīt laiku papildu mācībām pieredzējušu nozares ekspertu vadībā. Piemēram, iesaistoties Latvijas Digitālā akseleratora (LDA) īstenotajā apmācību programmā, dalībnieki atbilstoši savam priekšzināšanu līmenim var gūt padziļinātu izpratni par to, kas ir mākslīgais intelekts, praktiskas zināšanas, kā MI risinājumus varētu ieviest un izmantot savā uzņēmumā, kā arī datu analīzes un programmēšanas iemaņas. Lai pieteiktos apmācībām un saņemtu līdzfinansējumu to īstenošanai, vispirms jāaizpilda pieteikšanās anketa LDA tīmekļvietnē. Pēc šī soļa izpildes ar nozares ekspertu atbalstu katram uzņēmumam tiks izstrādāta individualizēta ceļa karte un specializēts mācību piedāvājums, kas palīdzēs iespējami ātrāk un efektīvāk integrēt jauniegūtās zināšanas praktiskā darbībā.

Asistents, kas neaizstāj cilvēku

Kopumā var secināt, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir tikai cilvēka atbalsta funkcija, kas var uzlabot un papildināt mūsu prasmes, nevis aizstāt mūs. Tās var salīdzināt ar gudru asistentu, kura paveiktais darbs vienmēr ir jāpārbauda, jo tas arī mēdz kļūdīties, gluži kā cilvēks. Turklāt jāatceras, ka mākslīgā intelekta iespējas nav neierobežotas. Pašlaik ir vairākas jomas, kurās MI risinājumi jāizmanto īpaši uzmanīgi. Piemēram, medicīnas nozarē, uzstādot pacientu diagnozes, kā arī sprieduma apstiprināšanā tieslietu sistēmās. Abos gadījumos gala lēmums tomēr jāpieņem cilvēkam, un šī tendence tik drīz nemainīsies.

 

Autors ir AI Master Lab eksperts

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā