Satiksmes ministrijas ēka. Foto - Edijs Pālens, LETA
Viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem ir nepieciešamība pēc apzinātām globālām pārmaiņām, mainot gan domāšanas veidu, gan globālās attīstības trajektoriju. Ņemot vērā, ka Zemes ierobežotie resursi nespēj uzturēt neierobežotu progresu, ir skaidrs, ka pasauli gaida pārmaiņas un daudzas lietas būs nepieciešams darīt citādi nekā līdz šim.
Šo izmaiņu kontekstā viens no vadošajiem naratīviem pasaulē ir arī aicinājums izlēmīgi rīkoties klimata pārmaiņu jomā. Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, pārejot uz klimatneitrālu ekonomiku, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), gan Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi. Tie liecina, ka nepieciešami apjomīgi pasākumi un investīcijas nākotnes infrastruktūrā, arī Rail Baltica, jo daudzējādā ziņā infrastruktūra būs daļa no atbildes klimata krīzei.
Transporta nozare, ietverot autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru un kravu pārvadājumu jomu, ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem ES, un kopš 2011. gada emisijas ir pieaugušas no 19,7% līdz 25%. Pētījumi apliecina, ka transporta nozare turpinās augt, tāpēc mūs gaida būtiskas pārmaiņas. Emisiju samazinājumu nevar panākt tikai ar videi nekaitīgākas degvielas lietošanu, bet jānodrošina arī masveida patēriņa modeļu maiņa un pasažieru un kravu plūsmas pārvirzīšana uz ilgtspējīgu sabiedrisko transportu. Taču, lai to panāktu, mums ir jāpiedāvā ērtas un tikpat ātras transporta alternatīvas un savienojumi.
Daudzas valstis visā pasaulē ir apņēmušās samazināt cilvēku radītās SEG emisijas, un tās cieši saistītas ar transporta nozari, kā vienu no galvenajiem emisiju radītājiem. Ir skaidrs, ka ceļā uz klimata neitralitāti būs nepieciešamas vērienīgas rīcības, un ES līmeņa novērtējumi* apstiprina, ka transporta nozarē neizbēgama būs arī pārvietošanās paradumu maiņa jeb pāreja uz dzelzceļu, ko darbina zaļā enerģija. Tā kā dzelzceļš būtiski veicina ilgtspējas mērķu sasniegšanu, likumsakarīgi, ka klimatu mērķu kontekstā Latvijai un Baltijai ir būtiska arī Rail Baltica ieviešana.
2024. gada jūlijā arī Greenpeace, globāla vides aizsardzības bezpeļņas organizācija, publicēja pētījumu**, mudinot ES un valstu valdības vairāk ieguldīt dzelzceļa infrastruktūrā, jo dzelzceļa transports ievērojami samazina CO2 emisijas. Rail Baltica projekts pētījumā minēts kā piemērs jauna savienojuma izveidei, kādi nepieciešami globālo vides problēmu risināšanai.
Neapšaubāmi, tik vērienīgam projektam kā Rail Baltica, kas prasa pilnīgi jaunas infrastruktūras būvniecību, šķērsojot trīs Baltijas valstis, ir ietekme uz vidi, un tā ir arī negatīva, jo ~ 900 km garas dzelzceļa līnijas izbūve atstāj ietekmi gan uz dabu, gan cilvēkiem. Tādēļ Rail Baltica apņemšanās ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti atbildīgi, un klimata pārmaiņas nav vienīgais Rail Baltica aspekts, par ko tiek domāts saistībā ar ilgtspēju.
Prioritātes ir arī tādi izaicinājumi kā, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un līdzsvarota sabiedrības attīstība, un izstrādāti mehānismi, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz vidi plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijās. Mērķis ir nodrošināt, lai ilgtspējas principi nepaliktu tikai deklarācijas formā, bet tiešām virzītu lēmumu pieņemšanas procesu projekta gaitā. Tās var būt gan lielas apņemšanās, gan mazākas lietas, piemēram, pārdomāta transporta shēmu plānošana vai iepirkuma kritēriju noteikšana materiālu izvēlei, taču rīcības darbojas kumulācijā. Ir svarīgi skatīt lietas perspektīvā - šodienas ieguldījums būs ar nozīmīgu pozitīvu ietekmi nākotnē, radot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, tūrismam un kultūras apmaiņai, jo projekta galvenā būtība ir ilgtspējīga pārvietošanās un atbildīga alternatīva teritoriju sasniedzamībai.
Autore ir RB Rail Ilgstpējas un darba aizsardzības departamenta vadītāja
*Eiropas Komisijas ietekmes novērtējuma ziņojums SWD (2024) 63, kas pievienots Komisijas paziņojumam “Mūsu nākotnes Eiropas 2040. gada klimata mērķa nodrošināšana un ceļš uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, veidojot ilgtspējīgu, taisnīgu un pārtikušu sabiedrību”.
**Greenpeace pētījums “Connection Failed”.
