Tehnoloģiju apgūšana ir vienīgā iespēja saglabāt konkurētspēju

  • Ilze Rosicka
  • 08.11.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Mūsdienās aizvien vairāk uzņēmumu meklē cilvēkus ar tehnoloģiju zināšanām, kuri var pielāgot un izmantot tās uzņēmuma vajadzībām. Modernākajos uzņēmumos vairs nepietiek ar to, ka cilvēkam ir klasiska izglītība, piemēram, projektu vadībā, mārketingā u.c. un tiek meklēts pēc tehnoloģiskās komponentes. Lai kā mēs to vēlētos vai nevēlētos, nākotnes perspektīvajā darba tirgū ir vieta cilvēkiem, kam ir spēja strādāt ar atbilstošajām tehnoloģijām. Paliekot pie ierastajām tradicionālajām metodēm, gan individuālie speciālisti, gan uzņēmumi kopumā ļoti riskē zaudēt konkurētspēju, tāpēc vienīgā iespēja ir nepārtraukti mācīties.

Izglītība kā pamats stratēģiskai domāšanai

Latvijas Universitātē un Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā iegūtā izglītība man sniedza pamatu attīstīt domāšanu, kas nepieciešama stratēģisku problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā. Tā veicināja dziļāku izpratni par biznesa vidi un sniedza prasmes izmantot zināšanas, lai virzītu uzņēmuma attīstību. Izglītība ir būtiski palīdzējusi arī manā profesionālajā pieredzē, kas saistīta ar dažādām nozarēm - būvniecību, enerģētiku, medicīnu un finansēm. Tomēr mani vienmēr saistījusi ražošanas nozare, kurā pastāv īpaša pievilcība – iespēja redzēt, kā idejas materializējas reālos produktos. Karjeras laikā daudz esmu strādājusi mārketinga un zīmola attīstības jomā, palīdzot dažādiem uzņēmumiem attīstīt savu tēlu un sasniegt plašāku auditoriju, taču vienmēr esmu uzskatījusi, ka tieši mārketinga un ražošanas kombinācija sniedz uzņēmumam patiesu izaugsmi.

Reizēm viss ir jāapstādina, lai tiktu tālāk

Tā kā mūsdienu uzņēmumiem aizvien vairāk nepieciešami speciālisti, kuri saprot tehnoloģijas un spēj tās pielietot praksē, nolēmu iestāties IT un jaunuzņēmumu izglītības programmā StartSchool. Bija skaidrs, ja nevēlos atpalikt, ir jāapgūst tehnoloģiskie risinājumi. Tagad esmu pilnībā pievērsusies mācībām, veltot visu savu uzmanību un enerģiju šim procesam, un nešaubos, ka tas ir bijis pareizs lēmums. Ja būtu mēģinājusi apvienot mācības ar darbu, tas būtu novedis pie kompromisiem, un neviena no aktivitātēm netiktu veikta pilnvērtīgi.

Šī pieeja ir līdzīga situācijai ražošanas uzņēmumos, kur esmu novērojusi - lai veiktu lielas pārmaiņas, reizēm ir nepieciešams apstādināt visu ražošanu. Piemēram, ja nepieciešams atjaunot vai pilnveidot lielu sistēmu, uzņēmumiem bieži nākas izvēlēties starp diviem risinājumiem: veikt mazus uzlabojumus, turpinot darbu “ka tik strādā” režīmā, vai apturēt ražošanu pilnībā, lai ieviestu fundamentālas pārmaiņas. Protams, izvēle apturēt ražošanu nav viegla, taču tā bieži vien ir nepieciešama, lai ieviestu risinājumus, kas ilgtermiņā sniedz būtisku izaugsmi un efektivitāti. Līdzīga situācija ir arī mācību procesā. Lai sasniegtu patiesu izaugsmi, reizēm ir nepieciešams uzdrošināties apstādināt visu pārējo un pilnībā pievērsties tam, kas ilgtermiņā sniegs ieguvumu.

Nākotnes plāni – tehnoloģiju integrācija un inovācijas ražošanā

Ražošanas nozarē man vienmēr saistījusi iespēja ieviest efektīvākus procesus. Strādājot dažādos uzņēmumos, bieži vien saskāros ar manuālo darbu, ko varēja vienkārši automatizēt. Ieviešot digitālus risinājumus, piemēram, skenerus vai automatizētu datu ievadi sistēmā, varētu atbrīvot cilvēkus no rutīnas darba un pievērst tos vērtīgākiem uzdevumiem, piemēram, tirgus izpētei vai jaunu produktu attīstīšanai. Mans mērķis ir palīdzēt ražošanas uzņēmumiem saskatīt iespējas, kurās tehnoloģijas var atvieglot viņu darbību un uzlabot efektivitāti. Ja šādi procesi tiek laicīgi automatizēti, uzņēmumi ne tikai taupa laiku, bet arī gūst konkurētspējas priekšrocības. Es redzu savu lomu kā starpnieks starp ražošanu un tehnoloģiju inovācijām, veicinot procesus, kas ļautu uzņēmumiem efektīvāk strādāt un būt konkurētspējīgākiem globālajā tirgū. Automātiskās sistēmas, robotizētie risinājumi un datu apstrādes optimizācija ir tikai daži no virzieniem, kuros vēlos strādāt, un esmu pārliecināta, ka ar mācību procesā iegūtajām zināšanām un prasmēm varēšu šos plānus realizēt.

Lai veiksmīgi strādātu mūsdienu biznesa pasaulē, ir nepieciešams sekot līdzi tehnoloģiskajam progresam. Ja uzņēmumi vai profesionāļi paliek pie vecajām metodēm, viņi riskē “izkrist” no aprites un zaudēt konkurētspēju. Automatizācija un tehnoloģiju integrācija nav tikai tendence, bet būtiska nepieciešamība, lai saglabātu vietu tirgū un veidotu ilgtspējīgu nākotni.

 

Autore ir programmas StartSchool dalībniece

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā