Pēc 29. jūlija vētras applūdušās ielas Jelgavā. Foto - Evija Trifanova, LETA.
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
Bažas ir ne bez pamata - spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē ir tikai daži no gadījumiem, kurus esam piedzīvojuši pēdējā laikā. Turklāt liela daļa iedzīvotāju Latvijā un Eiropā ar to sekām turpina sadzīvot joprojām, kamēr daļai patieso zaudējumu apmēri, ko radījuši nesenākie plūdi, vēl nav aplēsti.
