Pēdējās desmitgadēs sabiedrības finanšu pratība ir būtiski pieaugusi, tajā skaitā zināšanas par apdrošināšanas nozari. Tomēr joprojām dominē vēlme pēc “ātrākā, lētākā un labākā” risinājuma, kas bieži objektīvi nav iespējams un diemžēl parasti notiek uz kvalitātes rēķina.
Ledus parādību režīms Ziemeļu puslodes reģiona upēs, pie kurām pieder arī Latvijas upes, ir hidroloģiskā cikla neatņemama sastāvdaļa. Upju ledus veidošanās procesus nosaka klimatisko faktoru, hidroloģisko procesu un gultnes morfoloģijas mijiedarbība.
Spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi vasarā, lietaini rudeņi, ziemas un pavasari, strauji kūstoši sniegi - plūdi mūsu dzīvi būtiski ietekmē jau šobrīd, un nākotnē klimata pārmaiņu rezultātā tie tikai pieaugs. Latvijas vadošās vides organizācijas*, analizējot principa “nenodarīt būtisku kaitējumu videi” piemērošanu un ieviešanu publiskos investīciju projektos, kas saņēmuši finansējumu no ES Atveseļošanās fonda līdzekļiem, uzskata, ka pašreizējā vadošā plūdu risku mazināšanas pieeja, kas vērsta uz to, lai pēc iespējas ātrāk plūdu ūdeņus novadītu no visām sauszemes teritorijām, izmantojot meliorācijas sistēmas, ir novecojusi. Tā neatbilst jaunākajām zināšanām par dabas procesiem un izpratnei par ilgtspējīgu ūdensresursu apsaimniekošanu.
Katastrofālo dzīves apstākļu dēļ Gazā šoziem nosaluši daudzi zīdaiņi, jo tūkstošiem iekšēji pārvietoto bēgļu ir spiesti mitināties parastās teltīs, turklāt bieži applūstošos rajonos
Vai Eiropa pēc postošajiem plūdiem Spānijas austrumos ir gatava klimata katastrofām nākotnē?
Karš Ukrainā. 130. nedēļas galvenie notikumi
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
Karš Ukrainā. 133. nedēļas galvenie notikumi
Pirms gada vētra plēsa jumtus un milzu krusas graudi kapāja mājas, mašīnas un sējumus Zemgalē. Kā izdevies atjaunot nopostīto, un kādas mācības esam guvuši? Jo eksperti brīdina — dabas stihijas piemeklēs arvien biežāk
Jelgavas pašvaldībai plūdu un vētras radītie zaudējumi pārsniedz 13 miljonus eiro, bet Bauskas novada pašvaldība piešķīrusi 303 240 eiro vētras radīto seku likvidēšanai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!