Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Esam ļoti dažādi. Lielākā daļa no mums var izmantot visas savas maņas – dzirdi, redzi, tausti, lai iepirktos, pieteiktu vizīti pie ārsta vai iegādātos transporta biļeti. Taču ne visi to spēj. Eiropā ir vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ar invaliditāti, bet Latvijā tādu ir ap 200 tūkstošiem jeb 10% no iedzīvotājiem.
Lai uzlabotu preču un pakalpojumu pieejamību personām ar dažādiem fiziskiem vai kognitīviem traucējumiem, nākamā gada vidū stāsies spēkā “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, uzliekot virknei uzņēmumu pienākumu uzlabot pakalpojumu pieejamību.
Ko likums paredz?
Likuma pieņemšana ir saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes “Piekļūstamības direktīvu”, lai uzlabotu dzīvi personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem. Likuma prasības attiecas uz datoriem un to operētājsistēmām, viedtālruņiem un citām sakaru ierīcēm, bankomātiem un maksājumu termināļiem, pašapkalpošanās automātiem, e-komerciju, transportu u.c.
Jaunie noteikumi paredz, ka precēm vai pakalpojumiem ir jānodrošina to lietojamība ar vairāk nekā vienu sensoro kanālu. Proti, ja cilvēks ir neredzīgs, tad informācijai jābūt uztveramai ar dzirdi vai tausti, ja cilvēks ir vājdzirdīgs vai nedzirdīgs – ar redzi u.tml.
Kāpēc pieejamība jāuzlabo?
Arī cilvēkiem ar dažādām veselības problēmām normālas dzīves nodrošināšanai ir svarīgi saņemt dažādus pakalpojumus medicīnas iestādēs, laboratorijās, bankās, pašvaldībās, veikalos u.c., tāpēc organizācijām būs jādomā, kā pieejamību nodrošināt, lai veicinātu iekļaujošākas vides un sabiedrības veidošanos. Pat, ja likums neuzliek par pienākumu ievērot noteiktas prasības, pakalpojumu pieejamības uzlabošana arī citos uzņēmumos var nodrošināt jaunas biznesa iespējas, plašinot klientu loku un iesaistot cilvēkus ar dzirdes, redzes un fiziskiem traucējumiem. Šis ir nozīmīgs, bet bieži vien neapgūts tirgus segments. Šāda rīcība var būt izšķiroša nākotnes konkurences apstākļos. Uzņēmumi, kas agrāk ieviesīs piekļūstamības risinājumus, izcelsies tirgū un stiprinās savu pozīciju attiecībā pret konkurentiem, kuri šos pasākumus vēl nav veikuši.
Savukārt uzņēmumi, kas neievēros šīs prasības, ja tās piemērojamas obligāti, var saskarties ar juridiskām sekām, taču, pats galvenais, tie zaudēs iespēju apgūt lielu un maksātspējīgu klientu bāzi, jo arī šo cilvēku vidū ir turīgi klienti. Ne mazāk svarīgi, ka uzņēmumi, kas demonstrē sociālo atbildību, iegūst lielāku sabiedrības uzticību un labāku reputāciju, kas ilgtermiņā var palielināt pārdošanas apjomus.
Kā tehnoloģijas var palīdzēt?
Viens no atbilstošākajiem rīkiem, kā uzlabot pakalpojumu pieejamību, ir dažādi tehnoloģiski risinājumi. Piemēram, jau ilgāku laiku Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami bankomāti, uz kuriem ir izvietotas pogas Braila rakstā, kā arī uzstādīta audio programma, kas balsī nolasa klientam visas veicamās darbības.
Tepat Latvijā ir radīts klientu plūsmas vadības risinājums, lai akli vai vājredzīgi cilvēki saņemtu nepieciešamo informāciju publiskās vietās, piemēram, par apkārtni un navigāciju tajā, sabiedriskā transporta grafikiem un biļešu iegādi, veikalu, slimnīcu un citu organizāciju darba laikiem, iestātos rindā vai veiktu pierakstu kādam pakalpojumam u.tml. Tehnoloģija paredz, ka risinājumam var pieslēgties arī ar viedtālruni, lai turpinātu informāciju saņemt savā ierīcē. Tas ir piemērots ļoti dažādu jomu uzņēmumiem, piemēram, aptiekām, slimnīcām, laboratorijām, poliklīnikām, bankām, veikaliem, informācijas centriem - visur, kur tiek monitorēta un organizēta klientu plūsma.
Integrējot subtitrus vai runas atpazīšanas programmas uzņēmuma tīmekļa vietnē vai video materiālos ir iespējams būtiski uzlabot piekļuvi informācijai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Papildu tam, ir būtiski piedāvāt iespēju palielināt teksta izmēru un kontrastu. Labs palīgs pieejamības uzlabošanai tīmekļa vietnēs ir arī WCAG (Web Content Accessibility Guidelines) vadlīnijas, kas sniegs padomus, kā uzlabot piekļuvi cilvēkiem ar redzes traucējumiem un vienlaikus veicinās labāku lietotāju pieredzi arī citiem apmeklētājiem.
Digitālajām platformām un vietnēm vajadzētu būt viegli navigējamām ar tastatūru vai balss komandām, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Piemēram, nodrošinot, ka visas interaktīvās elementu funkcijas var aktivizēt ar tastatūras palīdzību, tādējādi būtiski uzlabojat piekļuvi plašai lietotāju grupai. Noderīgi var būt arī dažādi virtuālo asistentu risinājumi.
Ar ko sākt?
Nereti mums, kuriem darbojas visas maņas un nav nekādu fizisku pārvietošanās ierobežojumu, ir grūti saprast, ko spēj vai nespēj cilvēks ar dažādiem ierobežojumiem. Lai pārliecinātos par savu pakalpojumu pieejamību, noteikti ir vērts sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv personas ar dažāda veida invaliditāti. Savukārt risinājumus, kā pielāgot esošos pakalpojumus plašākai auditorijai, var palīdzēt rast uzticams tehnoloģiju partneris.
Investīcijas piekļūstamības tehnoloģijās ir ieguldījums nākotnē, kas ne tikai palīdzēs izpildīt juridiskās prasības, bet arī piedāvā plašas izaugsmes iespējas.
Autors ir tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors
