Kad sāksim investēt cilvēkos, nevis ēkās?

  • Juris Stikāns
  • 12.09.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Aktuālākie dati vakanču portālos liecina, ka pirmsskolās visā Latvijā aktīvi tiek meklēti pedagogi, pedagogu palīgi, psihologi, speciālie pedagogi u.c. Pēc dažādu avotu datiem, pieejamo vakanču skaits svārstās no 200 līdz 400 un daudzās pirmsskolās pašlaik ir tukšas vietas un telpas, jo trūkst darbinieku. Lielākā daļa vakanču ir tieši pašvaldību pirmsskolās. Tajā pašā laikā valdība pieņem lēmumu par papildus 49 miljonu eiro investīcijām – nevis pedagogu un pedagogu palīgu algām, bet jaunu pirmsskolu ēku būvniecībai. Šāds lēmums ir ne tikai lieka greznība, tas ir ekonomiski neizdevīgi, taču, acīmredzot, Latvijā joprojām ir spēkā princips, ka publisko naudu var tērēt arī neracionāli.

Kas uzturēs un apsaimniekos jaunuzbūvētās ēkas? 

Jaunās ēkas neatrisinās nedz demogrāfijas problēmas, nedz pedagogu trūkuma problēmu, tāpēc ir jautājums – kurš mācīsies un strādās šajos jaunajos bērnudārzos? Kad valsts līmenī sāksim investēt cilvēkos, nevis betonā? Mūsu pirmsskolā patlaban ir 100% nokomplektēts pedagogu un darbinieku sastāvs, taču tikai tāpēc, ka esam ļoti aktīvi pie tā strādājuši. Privātā sektora uzņēmējam ir jādomā par klientu, tāpēc mēs gluži vienkārši nevaram atļauties nonākt situācijā, kad nav personāla, kurš sniedz pakalpojumu. Acīmredzot, pašvaldību pirmsskolās ir cita situācija. Turklāt ar 49 miljonu eiro investīcijām jau nekas nebeidzas. Šīs ēkas būs jāuztur un jāapsaimnieko. Tāpēc ir jautājums – kas maksās par tukšo ēku uzturēšanu? 

Nespēja saredzēt izdevīgumu sadarbībā ar privāto sektoru 

Jaunās pirmsskolas plānots būvēt Rīgā, Jelgavā, arī Valmieras, Olaines, Cēsu, Ogres, Ropažu un Siguldas novados. Šajās pašvaldībās pēdējos gados būtiski sarūk jaundzimušo skaits, turklāt ir situācijas, kad jaunas pirmsskolas tiek būvētas salīdzinoši netālu no jau esošajām privātajām pirmskolām, kurās ir brīvas vietas. Kas kavē pašvaldības sadarboties ar privāto sektoru?

Manuprāt, lielā mērā tā ir nespēja saredzēt izdevīgumu. Pašvaldībām būtu vairāk jādomā ilgtermiņā un jārīkojas kā atbildīgiem saimniekiem – ja šodien ir pieejami 49 miljoni eiro ēku būvniecībai, vai šis lēmums būs izdevīgs arī pēc trīs, pieciem un desmit gadiem? Ja privātā sektora uzņēmēji pieņems kļūdainus vai nepārdomātus lēmumus, tad, visticamāk, bankrotēs, bet kāpēc nav nekādas atbildības par nelietderīgi iztērētu publisko naudu? 

Racionāls līdzekļu izlietojuma princips jau attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbību – arī mēs kā privātpersonas, ja neesam ļoti turīgi, bet vēlamies, piemēram, vismaz pamēģināt izbraukt ar ūdens motociklu vai kvadriciklu, to iznomājam, nevis uzņemamies kredītsaistības, lai to nopirktu un vienreiz izbrauktu. Ja neesam droši, ka mums šo inventāru vajadzēs bieži un ilgtermiņā, mēs to nepērkam. Bet tagad, runājot analoģijās, pašvaldības pērk šo inventāru, nezinot, vai pēc pāris gadiem to vispār vajadzēs. 

Privātās pirmsskolas spēj pielāgoties 

Kur slēpjas izdevīgums pašvaldībai sadarbībā ar privāto sektoru? Pirmsskolu jomā privātais sektors vienmēr būs elastīgāks un labāk spēs pielāgoties esošajai situācijai. Ja demogrāfijas rādītāji turpinās samazināties, pašvaldībai vienkārši būs jāmazina pieprasījums pēc pakalpojuma, ko nodrošinātu privātās pirmsskolas. Tas nozīmē, ka būtu pirmsskolas, kas samazinātu darbības apjomus, kāds, iespējams, aizietu no tirgus, ja nespētu konkurēt, bet zaudējumi neattiektos uz nodokļu maksātāju līdzekļiem, kā tas ir tad, kad tiek uzbūvēta jauna ēka, kas vēlāk stāv tukša. Privātās pirmsskolas izmanto arī telpas, kas ir pielāgotas bērnudārzu vajadzībām, kas savukārt nozīmē, ka, samazinoties pieprasījumam, daļu no šīm telpām var atkal pielāgot citiem mērķiem. Mūsu pirmsskola Ziepniekkalnā jau aptuveni desmit gadus darbojas ēkā, kurā iepriekš bija dārzeņu un augļu tirdzniecība. Protams, telpas atbilst visām prasībām, lai tajās varētu būt pirmsskola, tomēr nepieciešamības gadījumā tās atkal var izmantot tirdzniecībai vai citiem mērķiem ar salīdzinoši nelielām investīcijām. Un atkal jautājums – vai pašvaldības ir domājušas par to, vai un kā būs iespējams izmantot pirmsskolu ēkas, ja vairs nebūs pieprasījuma pēc vietām bērnudārzā? 

Kopumā izvērtējot situāciju, jāuzsver, ka sabiedrībai būtu vairāk jāseko līdzi tam, kā tiek tērēta mūsu nodokļu nauda, mums vairāk jārēķina līdzi un jāapzinās - lai cik skaista būtu jaunas pirmsskolas ēkas atklāšana, ja nav bērnu un skolotāju, tai nav lielas jēgas. Reizēm bezmaksas pakalpojums patiesībā ir neracionāli iztērēti nodokļu līdzekļi. Pašlaik, kad sākas diskusijas par nākamā gada valsts budžets, ir īstais brīdis pievērst uzmanību tam, cik un kam plānots tērēt.

 

Autors ir pirmsskolas BeBe.lv direktors, Latvijas Privātās pirmsskolu biedrības pārstāvis

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Viedoklis Mārtiņš Paurs

De minimis – sprungulis māju renovācijas riteņos

Vai tas, ka lielas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ir aptieka, vai kādā no dzīvokļiem strādā kurpnieks, vai kāda dzīvokļa īpašnieks ir izīrējis sev piederošu dzīvokli citā mājā, var kavēt mājas renovāciju? Gribētos teikt, ka nevar. Bet diemžēl var gan aizkavēt, gan apturēt pavisam. Šķērslis var būt jebkura viena dzīvokļa īpašnieka uzņēmējdarbība.

Viedoklis Lauris Mencis

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Jaunākajā žurnālā