Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Pēc stabilitātes perioda – cenu līmenis pēdējos 15 mēnešos ir pat nedaudz samazinājies, Latvijas iedzīvotājus dažu tuvāko mēnešu laikā gaida nelielas dzīves dārdzības galvassāpes. Šīs miniciešanas būs sekas algu kāpuma ballītei, kas kulmināciju sasniedza pērn, bet ar joni turpinās vēl šogad, jo īpaši sabiedriskajā sektorā. Taču ballītes finansējums strauji izsīkst. Tāpēc bremzēsies pie gaidāmā inflācijas izciļņa daļēji vainojamais pakalpojumu cenu kāpums – to sniedzējiem vairs nebūs ne nepieciešamības, ne iespēju tās paaugstināt līdzšinējā tempā. Ciešanas būs mērenas, jo reālās algas vienalga turpinās pieaugt.
Turklāt gada inflācijas kāpumu daļēji radīs optiskā ilūzija, ko dēvē arī par bāzes efektu. Gada inflāciju laikā līdz decembrim palielinās tas, ka pērn rudenī kopējā cenu līkne bija lejupejoša. Šogad rudenī nebūs vairs tiks spēcīgas izejvielu cenu krituma atskaņas. Naftas tirgi atkal ir sagādājuši labas ziņas, taču tie tik ļoti neietekmēs kopējo cenu līmeni kā to pērn darīja mājokļos patērētās enerģijas palētināšanās. Tāpēc preču cenu līmenis gada atlikušajos mēnešos drīzāk pakāpeniski pieaugs. Pakalpojumu inflācija mazināsies, taču arī šī līkne vēl būs augšupvērsta. Apvienojumā ar bāzes efektu gada inflācija no mazāk nekā procenta augustā var palielināties līdz apmēram 3% decembrī.
Taču tas būs īslaicīgi. Nākamā gada laikā inflācija atkal pakāpeniski mazināsies.
Preču cenu līmenis nākamgad mainīsies maz. Algu kāpums pilnībā neapstāsies, tam joprojām būs augšupvērsta ietekme.
Taču patlaban daudzu preču cenas veikalos ir nesamērīgi augstas, tās ir aizkavējušās 2022. gada beigās sasniegtajā līmenī vai tuvu tam, lai arī pirms tam notikušā straujā cenu lēciena iemesli ir daļēji vai pat pilnībā izzuduši.
Cenām ir liela inerce, patēriņa preču dārdzība paliks tālu virs 2021. gada sākuma atzīmes, taču arī konkurence nav pilnīgi bezzobaina.
Pakalpojumu inflācija turpināsies. Taču to līdz šim virzījušais algu kāpums jau krasi bremzējas. Ir radikāli mainījusies politiskā retorika par sabiedriskā sektora atalgojuma politiku. No privātā sektora skatpunkta šis signāls nevarēja nākt par ātru. Ir skaidrs, ka uzņēmumi nevarēja atļauties uzturēt līdzšinējo algu kāpuma tempu brīdī, kad IKP naudas izteiksmē 1. pusgadā auga par 3,1%, tātad līdzīgi mainījās arī kopējais uzņēmumu apgrozījums. Jau ir redzamas pakalpojumu nozaru atdzišanas pazīmes, to cenām jūlijā un augustā augot par 0,4%, pretstatā vidēji 0,8% gada 1. pusē.
Runājot par jaunāko notikumu detaļām, patēriņa cenas augustā pret jūliju samazinājās par 0,5%. Kā jau ierasts, augustā saruka pārtikas cenas, bet šoreiz vēl lielāka ietekme bija transporta izmaksu samazinājumam, attiecīgi -0,22 un -0,27 procentpunkti. Tas palīdzēja noturēt gada inflāciju ļoti zemā līmenī jeb 0,7%. Turpmākajos mēnešos rudens sezonalitātes ietekmei pretēji strādās aizvadītā pusotra gada izejvielu tirgi.
Naftas cena pašlaik, 9. septembrī, ir 65 eiro par barelu jeb zemākā kopš 2021.gada decembra. Savukārt benzīna cena (1,76 eiro par galonu) pēdējo reizi tik zema bija 2021. gada februārī, jo samazinājusies arī pārstrādes marža. Septembrī degvielas cenu lejupsolis patērētājiem ir garantēts, tālāks izmaksu samazinājums oktobrī – ļoti ticams.
Kopējais izejvielu cenu indekss S&P GSCI pēdējo reizi tik zemā punktā bija vēl nedaudz senāk jeb 2021. gada janvārī, bet tik īsu brīdi, var teikt, ka izejvielu cenas eiro izteiksmē ir mazākās četru gadu laikā, kopš 2020. gada septembra. Lētāki kļūst arī vietējie resursi siltuma ražošanai. AS Latvijas Valsts meži pirmā pusgada dati vēsta, ka vidējā šķeldas cena (22,17 eiro par megavatstundu) bija par 45% mazāka nekā pirms gada.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
