Vēlos mainīt savu dzīvi – ar ko sākt?

  • Elīna Fīrmane
  • 03.09.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Izdegšana, satraukums un neapmierinātība par savu nākotni pašlaik Latvijā ir aktuāla problēma, par kuru varam lasīt vai ik uz soļa. Daudzi cilvēki šajā laikā izjūt vēlmi mainīt savu dzīvi, ieviest pozitīvas pārmaiņas vai uzsākt ko jaunu. Taču bieži pārmaiņas nerezultējas ar tik ātriem un pozitīviem rezultātiem kā gaidīts. Kā pārvarēt iekšējo un ārējo pretestību pārmaiņām, sadzirdēt pašam savas vēlmes, nevis sekot sabiedrības uzliktajam spiedienam?

Pašrefleksijas nozīme pārmaiņu procesā

Viens no svarīgākajiem elementiem ceļā uz mērķu sasniegšanu ir pašrefleksija. Bieži vien mēs koncentrējamies uz ārējiem faktoriem un aizmirstam ieskatīties sevī. Ceļā uz patiesu izaugsmi ir svarīgi koncentrēties nevis tikai uz ārējiem mērķiem, bet gan uz nolūka kvalitāti. Proti, nevis tikai, kā es sevi varu noturēt disciplīnā, bet kā es varu patiesi nodoties tam, ko vēlos. Šī pieeja ļauj skaidrāk saprast savas patiesās vēlmes un nolūkus, kas savukārt palīdz izvairīties no ārējā spiediena un pārlieku lielas paškritikas, ja nesasniedzam noteiktos mērķus tik ātri, kā bijām plānojuši. 

Lai spētu kaut ko mainīt, vispirms tas ir “jāierauga”, proti, jāpamana. Apzinātība par savām rīcībām gan palielinās spēju kapacitāti, gan palīdzēs izkļūt no automātiskā režīma, kurā bieži iekļūstam. Apzinātību varam trenēt, pievēršot uzmanību savām darbībām. Piemēram, apzināti ejot, apzināti klausoties vai apzināti dzerot tēju. Kad mēs veltām laiku, lai patiesi izbaudītu šo pieredzi, tiek iedarbinātas visas maņas – tauste, oža, dzirde un garša, mēs savienojamies ar sevi un šo brīdi. Ikdienas apzinātības prakses var šķist mazs solis, bet tās spēj radīt lielas pārmaiņas mūsu dzīvē, ja tām patiesi ļaujam notikt. 

Bailes un to loma pārmaiņu procesā

Bailes ir bieži sastopams šķērslis pārmaiņu ceļā. Tās var būs bailes no neizdošanās, vienatnes vai zaudējumiem. Tomēr šīs bailes bieži vien ir dabīga aizsargreakcija, kas mums kādreiz ir palīdzējusi izvairīties no nevēlamām situācijām. Līdzīgi ir arī ar organisma imūnsistēmu - lai gan tā ir paredzēta aizsardzībai pret vīrusiem un baktērijām, dažkārt tā kļūst par šķērsli dzīvībai svarīgām izmaiņām, piemēram, orgānu transplantācijai, kas organisma imūnsistēma reizēm reaģē negatīvi, cenšoties atgrūst svešo audu. Tas notiek tādēļ, ka organisms neatšķir labas pārmaiņas no sliktiem iebrucējiem – tā reaģē uz jebkuru svešķermeni kā uz draudu. Lai novērstu atgrūšanu, ārsti izraksta imunitāti nomācošas zāles, kas ļauj organismam pieņemt pārmaiņas. Šī situācija ir lieliska metafora tam, kā paši bieži reaģējam uz pārmaiņām savā dzīvē – mēs pretojamies, jo baidāmies no nezināmā, nevis novērtējam pārmaiņu potenciālu. Atzīstot un pasakoties savām bailēm, mēs varam sākt tās apzināti pārvarēt. Svarīgi ir iemācīties raudzīties uz bailēm, nevis kā uz šķērsli, no kura jāizvairās, bet kā uz iespēju, kas palīdz mācīties un augt.

Cikliskums un dabiskais process

Vienmērīgais cikliskums dabā var kalpot par iedvesmu mūsu pašattīstībai. Daba māca, ka viss notiek cikliski, un ir būtiski pieņemt dažādos dzīves posmus. Varam novērot, kā pēc ziemas nāk pavasaris, pēc tam vasara un rudens. Tāpat kā dabā, arī mūsu dzīvēs ir nepieciešami dažādi posmi – aktīvie, produktīvie un atpūtas periodi. Tas ir dabiski un nepieciešami, lai veicinātu patiesas un ilgstošas pārmaiņas. Ja pieņemsim šo cikliskumu un ļausim sev piedzīvot dažādas dzīves sezonas, spēsim labāk izprast savas vajadzības un resursus. Piemēram, ja šobrīd esam piedzīvojuši “ziemu”– atpūtas un pārdomu laiku, tas nenozīmē, ka mēs neko nedarām. Tas ir laiks, kad ielūkojamies sevī, sakopojam spēkus un sagatavojamies nākamajam izaugsmes posmam. Šajā periodā varam rūpēties par savu “augsni”– veidot stiprus pamatus nākotnei, vai tas būtu emocionālais atbalsts, personīgā attīstība vai apkārtējās vides uzlabošana. Cikliskums arī palīdz pieņemt un novērtēt savas bailes un ierobežojumus. Tā vietā, lai cīnītos pret tiem, mēs varam mēģināt tos saprast un atklāt, kāpēc tie ir izveidojušies. Tāpat kā daba, arī mūsu iekšējā pasaule ir bagāta ar dažādiem procesiem, un katrs posms ir svarīgs mūsu attīstībai.

Patiesas pārmaiņas notiek tikai tad, kad esam gatavi pārskatīt savu pasaules uztveri un apšaubīt savus dziļākos pieņēmumus. Taču būtiski ir arī darīt. Un darīt regulāri. Mācīšanās un jaunu pieredžu iegūšana ir fantastiska iespēja, ko varam izmantot, lai attīstītos un augtu. Ja rodas iespēja, ieteiktu to izmantot, pat, ja šobrīd šķiet, ka šī konkrētā iespēja nav tieši tas, kas nepieciešams. Riga TechGirls sāktā Karjeras vadības programma mudina dalībniekus pārdomāt savas iekšējās barjeras un bažas, kas kavē izaugsmi. Tikai iedziļinoties savos patiesajos motīvos un bailēs, varam sākt izprast, kas mūs kavē un kā mēs varam pārvarēt šos šķēršļus, paverot iespēju izkustēties no vietas un sasniegt patiesu izaugsmi.

 

Autore ir sertificēta integrālās attīstības konsultante un koučs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Jaunākajā žurnālā