Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Inflācija eirozonā beidzot tuvojas 2%, ECB ir sākusi samazināt procentu likmes un izaugsmes prognozes Eiropā nedaudz uzlabojas, tomēr situācija Latvijas ekonomikā neuzlabojas tik ātri, kā cerēts. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī Latvijā IKP pieauga par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni IKP saruka par 0,9%.
Latvijas ekonomikā pašlaik visbiežāk sastopamais skaitlis ir nulle, jo ekonomika nav augusi jau vairāk nekā divus gadus, lai arī cenas pēdējos divos gados ir augušas par aptuveni 35%.
Vājais ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī nozīmē to, ka izaugsme Latvijas ekonomikā būs zemāka nekā iepriekš prognozēts, tomēr pozitīvi ir tas, ka situācija nepasliktinās un vairākos rādītājos tā uzlabojas. Algas Latvijā aug, inflācija ir zema, iedzīvotāju pirktspēja palielinās, procentu likmes mazinās un pieprasījums kreditēšanā ir aktivizējies jau pēc pirmā ECB likmju samazinājuma. Galvenie faktori, kas tagad kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir iepriekšējo gadu lielā inflācija, vājš pieprasījums eksporta tirgos, augstās procentu likmes, karš Ukrainā, joprojām gana augstās energoresursu cenas un nenoteiktība par nākotni. Šie faktori ietekmē arī citas valstis un, piemēram, Igaunijā IKP šā gada otrajā ceturksnī saruka par 1,7% pret iepriekšējo gadu. Tikmēr Lietuvā izaugsme šā gada pirmajā pusē ir pārsniegusi pat 2%, ko noteica straujāka izaugsme rūpniecībā un spēcīgāks algu kāpums, kas ir nodrošinājis patēriņa un tirdzniecības pieaugumu.
Piesardzīgi patērētāji un rūpniecība joprojām bez izaugsmes
Galvenais iemesls, kādēļ Latvijas ekonomikā šis gads nav bijis tik labs kā cerēts, ir vājais pieprasījums eksporta tirgos. Patērētāji Eiropā joprojām ir piesardzīgi, daudzās nozarēs ražotājiem ir pietiekami pilnas noliktavas un mūsu ražotājus negatīvi ietekmē arī Vācijas rūpniecības strukturālās problēmas, kas saistītas ar augstajām energoresursu cenām un pieaugošo konkurenci no Ķīnas auto ražotājiem. Tā rezultātā Latvijas rūpniecības izlaide šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt transporta – par 7,8%. Otrs iemesls lēnajai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vājš iekšējais patēriņš. Lai arī inflācija Latvijā pašlaik ir zem 1% un algas aug gandrīz par 10% gadā, iedzīvotāji ir piesardzīgi un tirdzniecība šā gada otrajā ceturksnī saruka par 0,9%.
Būvniecības apjomi Latvijā otrajā ceturksnī samazinājās par 1,5% lai gan ir redzama ļoti liela atšķirība starp ēku būvniecību, kas augsto procentu likmju dēļ otrajā ceturksnī samazinājās par vairāk nekā 15%, un inženierbūvju būvniecība, kas pieauga par vairāk nekā 18%. Te gan no valsts puses būtu ļoti svarīgi paātrināt ES fondu investīciju projektu realizāciju, jo, saskaņā ar Finanšu ministrijas aktuālajām prognozēm, ES fondu investīcijas Latvijas ekonomikā šogad būs par vairākiem simtiem miljonu eiro zemākas nekā bija plānots šā gada budžetā.
Kritumu rūpniecībā, tirdzniecībā, transportā un būvniecībā patlaban palīdz kompensēt pakalpojumu nozares, it īpaši sabiedriskā sektora nozares, kas otrajā ceturksnī pieauga par vairāk nekā 5%. Tāpat otrajā ceturksnī par 5,6% palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas ilgstoši ir bijusi viena no straujāk augošajām Latvijas ekonomikas nozarēm.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojas
Situācija ekonomikā nav ideāla, tomēr arī nekādas krīzes šobrīd nav. Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma augustā atkal ir uzlabojies Latvijas uzņēmēju noskaņojums, savukārt patērētāju noskaņojums Latvijā augustā ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021. gada decembra. Vienlaikus līdz ar pirmo procentu likmju samazinājumu Latvijā ir pieaudzis pieprasījums pēc kredītiem, kas ir pozitīvs signāls nekustamo īpašumu un būvniecības nozarēm, un līdz gada beigām EURIBOR varētu noslīdēt jau zem 3%.
Tas ļauj cerēt uz mērenu izaugsmes atjaunošanos šā gada otrajā pusē, tomēr šogad kopumā Latvijas ekonomika izaugsme būs lēnāka nekā iepriekš tika prognozēts. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP šogad varētu pieaugt par aptuveni 1%, savukārt 2025. gadā Latvijas izaugsme varētu paātrināties līdz 2,7%. Tomēr risku ir daudz, un Latvijas ekonomikai būs grūti izrauties ārā no pašreizējās stagnācijas bez investīcijām, straujākas izaugsmes mūsu eksporta tirgos un lielākas procentu likmju mazināšanas eirozonā.
Autors ir AS Citadele banka ekonomists
