Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Inflācija eirozonā beidzot tuvojas 2%, ECB ir sākusi samazināt procentu likmes un izaugsmes prognozes Eiropā nedaudz uzlabojas, tomēr situācija Latvijas ekonomikā neuzlabojas tik ātri, kā cerēts. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī Latvijā IKP pieauga par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni IKP saruka par 0,9%.
Latvijas ekonomikā pašlaik visbiežāk sastopamais skaitlis ir nulle, jo ekonomika nav augusi jau vairāk nekā divus gadus, lai arī cenas pēdējos divos gados ir augušas par aptuveni 35%.
Vājais ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī nozīmē to, ka izaugsme Latvijas ekonomikā būs zemāka nekā iepriekš prognozēts, tomēr pozitīvi ir tas, ka situācija nepasliktinās un vairākos rādītājos tā uzlabojas. Algas Latvijā aug, inflācija ir zema, iedzīvotāju pirktspēja palielinās, procentu likmes mazinās un pieprasījums kreditēšanā ir aktivizējies jau pēc pirmā ECB likmju samazinājuma. Galvenie faktori, kas tagad kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir iepriekšējo gadu lielā inflācija, vājš pieprasījums eksporta tirgos, augstās procentu likmes, karš Ukrainā, joprojām gana augstās energoresursu cenas un nenoteiktība par nākotni. Šie faktori ietekmē arī citas valstis un, piemēram, Igaunijā IKP šā gada otrajā ceturksnī saruka par 1,7% pret iepriekšējo gadu. Tikmēr Lietuvā izaugsme šā gada pirmajā pusē ir pārsniegusi pat 2%, ko noteica straujāka izaugsme rūpniecībā un spēcīgāks algu kāpums, kas ir nodrošinājis patēriņa un tirdzniecības pieaugumu.
