Asins upe

  • Sintija Kampāne-Štelmahere, Domuzīme
  • 28.08.2024.
  • Domuzīme
Inga Gaile. un varbūt ka mēs visi izdzīvosim. Dienas Grāmata, 2024.

Inga Gaile. un varbūt ka mēs visi izdzīvosim. Dienas Grāmata, 2024.

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4

Inga Gaile ražīgi darbojas gan dzejā un prozā, gan dramaturģijā. Viņa raksta par sev nozīmīgo, iekļauj autobiogrāfiskus motīvus un veido plašu literāro diskursu, kurā figurē feminisma idejas un tam pakārtotais tematiskais loks — sievietes ķermeniskums, protests pret autores ieskatā uzbrūkošo vīrišķo varu, vardarbību. Viņas dzejas rokrakstu nosaka grēksūdzes pieeja, jutekliska tēlainība un atbrīvota, pārsātināta valodas plūsma. Šādu virzību latviešu literatūrā iemieso arī Anna Auziņa, kura likumsakarīgi jau otro reizi ir Gailes dzejkrājuma redaktore.

Ingas Gailes septītā dzejas grāmata un varbūt ka mēs visi izdzīvosim it kā atkārto un turpina iepriekšējos darbos iesākto, tomēr plaisa starp divām konfliktējošām «realitātēm» šķiet intensīvāka un nepārvaramāka. Turklāt šajā izdevumā uzskatāmi atbalsojas ļaunums, kas pasaulē atsedzies kopš iepriekšējā, pirms trīs gadiem izdotā krājuma Nakts.

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Dzeja
  • 26.06.2026.

«Es tas esmu!»

Anatols Imermanis 20. gadsimta 60. gados. Foto — Filips Izraelsons, Jūrmalas muzeja krājums