Mikromobilitātes infrastruktūra Rīgā – pozitīvu pārmaiņu priekšā

  • Ronalds Ābols
  • 09.08.2024.
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Šā gada 1. maijā Rīgā stājās spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kas nosaka koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, pieļaujot izņēmumu to novietošanai tikai speciāli noteiktās vietās. Ciešas sadarbības un aktīva dialoga rezultātā, sadarbojoties kopā ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentu, iepriekš piedāvātās 30 skrejriteņu novietošanas vietas pilsētas 2. zonā pašlaik ir palielinātas līdz 62, bet kopējais novietošanas vietu skaits abās zonās sastāda 87 vietas uz 1 km2. Tādējādi pamazām tuvojamies kaimiņvalstu mikromobilitātes infrastruktūras attīstības līmenim, un redzam, ka, atrodot balansu starp dažādām interesēm, ieguvēji var būt visi – skrejriteņu lietotāji, mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēji, Rīgas dome un citi satiksmes dalībnieki.

Vecrīga tika noteikta par pirmo ierobežojumu zonu, kur jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas vietas stājās spēkā 1. maijā. Līdz ar to jau divus mēnešus daļā Rīgas vēsturiskā centra koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h, bet pašus transportlīdzekļus ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās, kas ir iezīmētas ar baltu norobežojošo līniju. Nepareizi novietotus transportlīdzekļus mums – mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem – ir jāpārvieto ne vēlāk kā trīs stundu laikā. Kopumā jaunos noteikumus vērtējam pozitīvi un uzskatām, ka šis ir viens no rīkiem, lai veicinātu atbildīgāku braukšanas kultūru, sakārtotu pilsētvidi un padarītu to gājējiem drošāku.

23. jūlijā elektroskrejriteņu novietošanas zona tika paplašināta līdz Elizabetes ielai (2. zona). Lai uzlabotu skrejriteņu lietotāju pieredzi un padarītu mikromobilitātes rīku novietošanu pārdomātāku un ērtāku, Bolt kopā ar citiem mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem tikās ar Rīgas mežiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu, lai apsekotu Rīgas parkus. Rezultātā tika pieņemts lēmums par 10 jaunu skrejriteņu novietošanas vietu ierīkošanu parku piegulošajās teritorijās. Uzskatām to par būtisku uzlabojumu, jo tas palīdzēs risināt problēmu ar parkos nepareizi novietotiem skrejriteņiem.

Atsaucoties uz Bolt misiju veidot pilsētas draudzīgākas cilvēkiem, nevis automašīnām, 2. zonā četras automašīnu stāvvietas ir pārveidotas par mikromobilitātes rīku novietošanas vietām. Tagad šis risinājums tiek testēts, lai tuvākajā nākotnē potenciāli lemtu par papildu autostāvvietu atvēlēšanu skrejriteņu novietošanai. Vēlos uzsvērt, ka šāds risinājums ir pierādījis savu efektivitāti citās valstīs. Piemēram, kā norāda Tallinas iedzīvotāji un pilsētas vadība, kas šādu risinājumu izmanto jau kopš 2023. gada augusta, tas padara ielas gājējiem drošākas un palīdz sakārtot pilsētas teritoriju.

Netrūkst arī izaicinājumu. Daudzas iestādes, piemēram, Aizsardzības un Tieslietu ministrijas, kas atrodas 2. zonā, ieskauj aizsardzības zona, kas nozīmē, ka to piegulošajā teritorijā skrejriteņu novietošanas vietas var uzstādīt tikai tad, ja šī teritorija tiek norobežota. Administratīvais slogs padara vienošanos par to gandrīz vai neiespējamu, turklāt vairākas no tām ir privātās teritorijas, tātad pašvaldība savā vārdā organizatoriskos darbus nevar uzņemties. Tādējādi vairākas plānotās novietošanas vietas ir “iesaldētas”, un to potenciāls pilsētas mobilitātes telpas uzlabošanai visdrīzāk netiks izmantots.

Mūsu mērķis ir turpināt aktīvu sadarbību ar Rīgas domi, lai pakāpeniski ieviestu mikromobilitātes rīku speciālās novietošanas vietas vēl plašākā teritorijā. Neskatoties uz administratīviem izaicinājumiem, par vienu esmu drošs – pārliecinoši turpinām ceļu uz ērtu, pārdomātu un ikvienam pieejamu mobilitāti Rīgā.

 

Autors ir Bolt skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā

*1. zona attiecas uz Vecrīgas teritoriju

**2. zona attiecas uz posmu līdz Elizabetes ielai (robežā starp Krišjāņa Valdemāra un Aleksandra Čaka ielām)

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Jaunākajā žurnālā