Mikromobilitātes infrastruktūra Rīgā – pozitīvu pārmaiņu priekšā

  • Ronalds Ābols
  • 09.08.2024.
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Šā gada 1. maijā Rīgā stājās spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kas nosaka koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, pieļaujot izņēmumu to novietošanai tikai speciāli noteiktās vietās. Ciešas sadarbības un aktīva dialoga rezultātā, sadarbojoties kopā ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentu, iepriekš piedāvātās 30 skrejriteņu novietošanas vietas pilsētas 2. zonā pašlaik ir palielinātas līdz 62, bet kopējais novietošanas vietu skaits abās zonās sastāda 87 vietas uz 1 km2. Tādējādi pamazām tuvojamies kaimiņvalstu mikromobilitātes infrastruktūras attīstības līmenim, un redzam, ka, atrodot balansu starp dažādām interesēm, ieguvēji var būt visi – skrejriteņu lietotāji, mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēji, Rīgas dome un citi satiksmes dalībnieki.

Vecrīga tika noteikta par pirmo ierobežojumu zonu, kur jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas vietas stājās spēkā 1. maijā. Līdz ar to jau divus mēnešus daļā Rīgas vēsturiskā centra koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h, bet pašus transportlīdzekļus ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās, kas ir iezīmētas ar baltu norobežojošo līniju. Nepareizi novietotus transportlīdzekļus mums – mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem – ir jāpārvieto ne vēlāk kā trīs stundu laikā. Kopumā jaunos noteikumus vērtējam pozitīvi un uzskatām, ka šis ir viens no rīkiem, lai veicinātu atbildīgāku braukšanas kultūru, sakārtotu pilsētvidi un padarītu to gājējiem drošāku.

23. jūlijā elektroskrejriteņu novietošanas zona tika paplašināta līdz Elizabetes ielai (2. zona). Lai uzlabotu skrejriteņu lietotāju pieredzi un padarītu mikromobilitātes rīku novietošanu pārdomātāku un ērtāku, Bolt kopā ar citiem mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem tikās ar Rīgas mežiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu, lai apsekotu Rīgas parkus. Rezultātā tika pieņemts lēmums par 10 jaunu skrejriteņu novietošanas vietu ierīkošanu parku piegulošajās teritorijās. Uzskatām to par būtisku uzlabojumu, jo tas palīdzēs risināt problēmu ar parkos nepareizi novietotiem skrejriteņiem.

Atsaucoties uz Bolt misiju veidot pilsētas draudzīgākas cilvēkiem, nevis automašīnām, 2. zonā četras automašīnu stāvvietas ir pārveidotas par mikromobilitātes rīku novietošanas vietām. Tagad šis risinājums tiek testēts, lai tuvākajā nākotnē potenciāli lemtu par papildu autostāvvietu atvēlēšanu skrejriteņu novietošanai. Vēlos uzsvērt, ka šāds risinājums ir pierādījis savu efektivitāti citās valstīs. Piemēram, kā norāda Tallinas iedzīvotāji un pilsētas vadība, kas šādu risinājumu izmanto jau kopš 2023. gada augusta, tas padara ielas gājējiem drošākas un palīdz sakārtot pilsētas teritoriju.

Netrūkst arī izaicinājumu. Daudzas iestādes, piemēram, Aizsardzības un Tieslietu ministrijas, kas atrodas 2. zonā, ieskauj aizsardzības zona, kas nozīmē, ka to piegulošajā teritorijā skrejriteņu novietošanas vietas var uzstādīt tikai tad, ja šī teritorija tiek norobežota. Administratīvais slogs padara vienošanos par to gandrīz vai neiespējamu, turklāt vairākas no tām ir privātās teritorijas, tātad pašvaldība savā vārdā organizatoriskos darbus nevar uzņemties. Tādējādi vairākas plānotās novietošanas vietas ir “iesaldētas”, un to potenciāls pilsētas mobilitātes telpas uzlabošanai visdrīzāk netiks izmantots.

Mūsu mērķis ir turpināt aktīvu sadarbību ar Rīgas domi, lai pakāpeniski ieviestu mikromobilitātes rīku speciālās novietošanas vietas vēl plašākā teritorijā. Neskatoties uz administratīviem izaicinājumiem, par vienu esmu drošs – pārliecinoši turpinām ceļu uz ērtu, pārdomātu un ikvienam pieejamu mobilitāti Rīgā.

 

Autors ir Bolt skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā

*1. zona attiecas uz Vecrīgas teritoriju

**2. zona attiecas uz posmu līdz Elizabetes ielai (robežā starp Krišjāņa Valdemāra un Aleksandra Čaka ielām)

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā