Militārās nozares finansēšana – bankas gatavas, bet ko darīt uzņēmumiem?

  • Ģirts Glāzers
  • 26.07.2024.
Latvijas militārās industrijas "Expo" militārās preces Ziedot.lv kampaņas pasākumā 2022.gadā. Foto - Paula Čurkste, LETA

Latvijas militārās industrijas "Expo" militārās preces Ziedot.lv kampaņas pasākumā 2022.gadā. Foto - Paula Čurkste, LETA

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.  Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā pašlaik darbojas vairāk nekā desmit komercbankas – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

Informācija, kas jāsagatavo finansējuma saņemšanai

Katra banka drīkst noteikt savas specifiskās prasības, taču ir dažas pamatprasības, kas finansējuma piešķiršanā ir kopīgas visām bankām. Līdzīgi kā finanšu sektors, arī aizsardzības un militārais sektors ir ļoti regulēts, tādēļ uzņēmumam ir jābūt esošai un jau nostiprinātai sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, kā arī ir jāpārliecinās, ka uzņēmums, ja nepieciešams, ir saņēmis visas atļaujas, lai darbotos militārajā un aizsardzības nozarē.

Vēršoties bankā ar pieprasījumu par finansējuma saņemšanu, ir būtiski precīzi formulēt finansējuma mērķi, lai banka gūtu pārliecību par tā pamatotību un ilgtspēju. Jāņem vērā, ka viena banka var finansēt lielāka riska projektus, savukārt cita  – uzņemties mazāku risku. Banku politikas atšķiras, tādēļ ir ieteicams vērsties vienlaikus pie vairākām, lai saņemtu plašāku piedāvājumu un izvēles iespējas.

Kā viens no būtiskiem faktoriem sadarbības sākšanai ir uzņēmuma finanšu veselība, tādēļ svarīgi pārliecināties par uzņēmuma aktuālās finanšu informācijas pieejamību un caurspīdīgumu. Jāpārliecinās, ka uzņēmuma finanšu dati ir skaidri un attiecas uz uzņēmuma darbību, kā arī atbilst darbības jomai, kas minēta finansējuma saņemšanas pieteikumā. Pirms informācijas iesniegšanas bankai, ieteicams pašiem rūpīgi caurskatīt uzņēmuma finanšu pārskatos (gada pārskatā) iekļauto informāciju. Iespējams, banka var lūgt iesniegt detalizētu informāciju par finanšu plūsmu (piemēram, noslēgtie piegādes līgumi) un citiem ar uzņēmuma finansēm un tā darbību saistītiem dokumentiem. Vienlaikus, vērtējot kreditēšanas un finansējuma apjoma atbilstību un uzņēmuma spēju aizņemties, bankas ņem vērā tādus rādītājus kā uzņēmuma pašu kapitāls un saistību apmērs. Bankas vērtē gan pašreizējās parādsaistības, gan vēsturiskās saistības pēdējo gadu laikā.

Pārvaldība un sankciju risku vadība

Būtiska loma finansējuma piešķiršanā ir arī uzņēmuma pārvaldībai (kas ir uzņēmuma īpašnieki, kā notiek lēmumu pieņemšana un risku vadība, vai attiecībās ar darījumu partneriem sniegtā informācija ir caurskatāma un kvalitatīva u.c.). Tāpat būtiska ir arī sankciju ievērošana un attiecīgo risku vadība, piemēram, jāpārliecinās, ka izgatavoto preču sastāvdaļas vai izejvielas netiek ražotas sankcijām pakļautajās teritorijās, kā arī nenonāk militāra konflikta zonās, kas atrodas minētajās teritorijās.

Pirms vēršanās bankā ieteicams pašiem veikt sava uzņēmuma kredītspējas novērtēšanu, piemēram, izmantojot FNA un AS Kredītinformācijas Biroja kopīgi izstrādāto novērtēšanas modeli: Kredītspējas kalkulators.

Procesu caurredzamībai jāuzsver, ka bankas nepieprasa no uzņēmējiem informāciju vienkārši tāpat vien – tas izriet vai nu no regulatoru prasībām un banku nozares regulējuma, vai no banku iekšējās politikas, kas vērsta uz risku mazināšanu. Arī finanšu drošība ir viens no valsts drošības aspektiem, tāpēc finanšu nozare vēlas sadarboties ar spēcīgiem un perspektīviem militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, sniedzot ieguldījumu Latvijas drošībā un veicinot ekonomikas attīstību.

 

Autors ir Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs (banka Citadele)

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā