Aizsardzības ministrija
- Viedoklis
- 18.02.2025.
Latvija ceļā uz dronu lielvalsti


- Aktuāli
- 10.10.2024.
- Pauls Raudseps
Šķiltava nr. 228: Cik cilvēku strādā valsts pārvaldē un pašvaldībās? Kā dot impulsu Rīgas attīstībai? Strīdīgais piemiņas pasākums




- Viedoklis
- 18.02.2025.
Latvija ceļā uz dronu lielvalsti
Nule apritējis gads, kad pēc manas iniciatīvas kopā ar Lielbritāniju esam izveidojuši starptautisko Dronu koalīciju. Tās mērķis ir kopīgi palīdzēt Ukrainai piegādāt kaujas laukā nepieciešamos bezpilota lidaparātus. Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir apstiprinājies, ka šis ir arī tehnoloģiju, īpaši, dronu karš. Koalīcijas ietvaros mēs palīdzam Ukrainai ar jaunākajām dronu tehnoloģijām, vienlaikus attīstot un stiprinot arī savu aizsardzības industriju.

- Viedoklis
- 24.01.2025.
Trīs kara gadi Ukrainā. Ko ir iemācījušies latvieši?
Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās jau gandrīz trīs gadus, liekot NATO dalībvalstīm (it sevišķi tām, kam ar agresoru ir kopīgas robežas) daudz enerģiskāk stiprināt savas aizsardzības spējas. Un arī meklēt veidus, kā palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā. Ko tad pa šiem trim gadiem esam iemācījušies, un kā gūtās mācības var ietekmēt Latvijas nākotnes aizsardzības politiku un industriju?

- Aktuāli
- 10.10.2024.
- Pauls Raudseps
Šķiltava nr. 228: Cik cilvēku strādā valsts pārvaldē un pašvaldībās? Kā dot impulsu Rīgas attīstībai? Strīdīgais piemiņas pasākums

- Aktuāli
- 01.08.2024.
Žurnāls: Kā bruņotie spēki izmantos 6,5 miljardus eiro
Valdība 23. jūlijā apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu līdz 2036. gadam. Tas izstrādāts, balstoties uz prognozēm, ka nākamo piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt militārās rūpniecības kapacitāti un atjaunos militāro klātbūtni Latvijas pierobežā. Tāpēc plānā skaidri iezīmēti uzdevumi, kas jāpaveic jau tagad — tuvāko četru gadu laikā. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš kā prioritātes šim periodam nosauc pretgaisa aizsardzības, mehanizētās brigādes, raķešu artilērijas un pretkuģu spēju attīstīšanu.

- Viedoklis
- 26.07.2024.
Militārās nozares finansēšana – bankas gatavas, bet ko darīt uzņēmumiem?
Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai. Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

- Viedoklis
- 11.03.2024.
Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē
Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas. Finanšu nozares asociācija pašlaik ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.


- Viedoklis
- 03.11.2023.
Valsts mēroga kiberdrošības pasākumi – drošības vairogs arī privātajam sektoram


- Aktuāli
- 15.06.2023.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr. 177: Kas ir Egils Helmanis? Kā tapa skandalozais Aizsardzības ministrijas iepirkums? Vai Stukānam jāzaudē amats?

- Pusdienās
- 14.06.2023.
Trakāk grūti iedomāties

- Radars
- 14.06.2023.
Radars Latvijā

- Viedoklis
- 01.02.2024.
Kā sagatavoties kiberdrošības direktīvai NIS2?
2022. gada nogalē tika pieņemta jaunā, būtiski paplašinātā NIS2 direktīva, kas sevī ietver ES mēroga kiberdrošības noteikumus vitāli svarīgo nozaru organizācijām. Palielinājies nozaru skaits, kam jāievēro jaunie noteikumi, arī obligātas prasības un drošības standarti par kritisko un digitālo infrastruktūru. Lai nenonāktu situācijā, kad organizācija, pati nezinot, nav izpildījusi visus obligātos nosacījumus, ir svarīgi zināt gan to, ko tā ietver, gan arī – kā uzņēmumiem tai labāk sagatavoties. Skaidrs, ka tas prasīs būtiskus resursus, tai skaitā finanšu, tādēļ ir nepieciešams apzināt arī pieejamos atbalsta instrumentus, kas var atvieglot uzņēmuma slogu.

- Viedoklis
- 03.11.2023.
Valsts mēroga kiberdrošības pasākumi – drošības vairogs arī privātajam sektoram
Publiskā un privātā sektora kiberdrošība nav nodalāmas, tās viena otru būtiski ietekmē, tāpēc arī izaicinājumi ir jārisina visiem kopā. Kiberdrošības risku pārvarēšanā liela nozīme ir dažādu sektoru – publiskā, komerciālā, privātā – sadarbībai gan valsts ietvaros, gan pārrobežu mērogā. Viena no būtiskākajām problēmām patlaban ir nevienmērīgais kiberdrošības līmenis publiskajā un privātajā sektorā. Vienlaikus Latvijai netrūkst spēcīgu rīku, lai stātos pretī pat visnopietnākajiem izaicinājumiem šajā jomā.


- Aktuāli
- 15.06.2023.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr. 177: Kas ir Egils Helmanis? Kā tapa skandalozais Aizsardzības ministrijas iepirkums? Vai Stukānam jāzaudē amats?

- Pusdienās
- 14.06.2023.
Trakāk grūti iedomāties
Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme netic nejaušībām un cer, ka visus Aizsardzības ministrijas iepirkumā atbildīgos, kā arī idejas autorus sauks pie atbildības

- Radars
- 14.06.2023.
Radars Latvijā
Jaunās Vienotības un ZZS sarunās pagājušonedēļ par iespējamu kopēju darbu valdībā nav iezīmējušās pretrunas nevienā no reformu jomām, pēc tikšanās teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Viņš sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un Progresīvajiem, pret ko iebilst pašreizējie koalīcijas partneri Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. No ZZS gūts apstiprinājums, ka Aivars Lembergs neiesaistīsies lēmumu pieņemšanā. Taču Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka nebūtu gatavs uzticēt veidot valdību premjerministram, kurš to veidotu ar ZZS, kamēr tā nav distancējusies no Lemberga. Aizsardzības ministrija ar uzņēmumu Zītari LZ
