Krievijas armijas palaistas raķetes triecienā pa tipogrāfiju sadega visa Natālijas Korņijenko pirmās grāmatas tirāža
Ikgadējo festivālu Grāmatu arsenāls, kuru daudzi uzskata par lielāko literāro notikumu Ukrainā, žurnāliste un filoloģe Natālija Korņijenko gaidīja ar lielu saviļņojumu. Jo četras dienas ilgajā pasākumā Kijivā, kurā tiek prezentēti dažādi jauni izdevumi un notiek intelektuāļu diskusijas, bija paredzēta arī viņas pirmās grāmatas Slovo ta kuli (Vārdi un lodes) oficiālā iznākšana. Šajā izdevumā Natālija ir apkopojusi intervijas ar ukraiņu rakstniekiem un žurnālistiem, kuri pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma pievienojās Ukrainas Bruņotajiem spēkiem vai īpaši aktīvi iesaistījušies brīvprātīgo darbā.
Vārdi un lodes sasniedza Grāmatu arsenālu, taču ne tādā formātā, kā bija sākotnēji iecerēts, — izdevniecība Vivat savā stendā salika apdegušas grāmatas, kuras cieta Krievijas raķešu uzbrukumā. Harkivas tipogrāfija Faktor-Druk ir viena no lielākajām Eiropā, tur tiek iespiesta milzīga daļa ukraiņu grāmatu. Taču 23. maijā tai trāpīja krievu raķete, nogalinot septiņus un ievainojot 22 tipogrāfijas darbiniekus. Sprādzienā pilnībā vai daļēji tika iznīcināti arī 50 000 grāmatu.
Kad par cinisko uzbrukumu uzzināja Natālija, viņa bija satriekta. Sākumā vēl cerēja, ka vismaz neliela daļa no metiena būs izglābta. Taču izdevējs drīz vien informēja, ka cietusi ir pilnīgi visa tirāža un prezentācija būs jāatliek.
«Tā izskatās autora eksemplārs, ja tavs kaimiņš ir teroristu valsts,» Natālija ierakstīja savā Facebook lapā, pievienojot fotogrāfiju ar apdegušajiem Vārdiem un lodēm. To redzot, daudzi ukraiņi nolēma atbalstīt gan izdevniecību, gan tipogrāfiju, sākot masveidā sociālajos tīklos publicēt savas mīļākās Vivat izdotās grāmatas, kā arī pasūtīja izdevumus, kuri sadega raķešu triecienā un kurus plānots nodrukāt atkal.
Natālija uzskata, ka krievu uzbrukums Ukrainas lielākajai tipogrāfijai bija mērķtiecīgs. Viņa pati sen bija novērojusi, ka Krievijas izdevēji un rakstnieki cenšas «okupēt» Ukrainas grāmatas tirgu — tas esot apzināts ukraiņu prātu iekarošanas stratēģijas elements.
Par laimi, tas neizdevās, jo pēc 2014. gadā notikušās Pašcieņas revolūcijas tautā atdzima interese tieši par ukraiņu valodā drukāto vārdu. Pirms tam grāmatnīcas bija pilnas ar izdevumiem krievu valodā, savukārt ukraiņu valodai bija atvēlēti tikai daži plaukti, atceras Natālija.
Drīz pēc šīs pilsoniskās revolūcijas tika izveidots īpašs Grāmatu institūts, kas sāka atbalstīt vietējos autorus. Bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tika pieņemts lēmums pilnībā aizliegt Krievijā iespiestu izdevumu ievešanu.
Nervozajā 2022. gada ziemā Natālija ar saviem diviem bērniem dzīvoja netālu no Kijivas. Uzmanīgi sekoja ziņām un apzinājās, ka iebrukums ir neizbēgams. Nolēma pārbraukt uz dzimto Ļvivas apgabalu. Burtiski trīs dienas vēlāk sākās karš. Pēc pāris nedēļām viņa kopā ar draudzeni nolēma bēgt uz Īriju, kur Natālija dzīvo joprojām.
Tagad dēlam Ostapam ir astoņi gadi, meitai Kvitkai — seši. Sieviete atceras, ka iejusties jaunajā vietā bija grūti, lai gan īri bija ļoti viesmīlīgi. Vissmagāk gāja bērniem, kuri nezināja angļu valodu. Pietrūka radu un draugu. Arī laika apstākļi bija pilnīgi citādi nekā dzimtenē.
Kad dzīve iegāja kaut cik normālā ritmā, žurnāliste sāka prātot, kā varētu palīdzēt Ukrainai. Tā radās ideja par projektu Vārdi un lodes. Sāka intervēt karā aizgājušos radošo profesiju pārstāvjus, un šīs sarunas publicēja tīmekļa vietnē Chitomo. Pagājušā gada vasarā izdevniecība Vivat piedāvāja viņai pārveidot šo interviju projektu par grāmatu.
Aptuveni ap to laiku Natāliju sasniedza traģiskā ziņa, ka viena no topošās grāmatas varonēm — pazīstamā rakstniece Viktorija Ameļina (37) — ir gājusi bojā krievu raķetes triecienā pa iecienītu picēriju Kramatorskā. Viktorija uz šo pilsētu Doneckā bija devusies, lai dokumentētu Krievijas kara noziegumus.
Nākamais lielais šoks bija dzejnieka un karavīra Maksima Krivcova (33) nāve. Natālija viņu uzskata par ģēniju. Tikai mēnesi pirms Maksima krišanas janvārī frontē iznāca viņa debijas krājums Virši z bijnici (Dzejoļi no šaujamlūkas).
«Iznīcināt, sadedzināt, noslaucīt no zemes — tas ir Krievijas galvenais mērķis. Runa ir ne tikai par teritoriju sagrābšanu, pārveidošanu un krievu valodas un kultūras uzspiešanu. Runa ir par to, lai ukraiņi kā tauta vienkārši beigtu eksistēt. Viņi grib mūs asimilēt, vai arī nogalināt, ja tam pretojamies.» Tikai tā, viņasprāt, var izskaidrot apzinātu mērķēšanu pa tipogrāfiju. «Krievija pret mums tā ir izturējusies gadsimtiem ilgi un tieši to pašu dara arī tagad,» uzskata Natālija.
Grāmatas Vārdi un lodes autore ir pārliecināta, ka pat kara apstākļos ukraiņiem ir jāturpina rakstīt un izdot grāmatas savā valodā, jāizglīto bērni un kopā jāveido sava «sapņu Ukraina». Tāpēc arī Vārdi un lodes, kā arī citas tipogrāfijā sadegušās grāmatas tiks iespiestas atkārtoti un nonāks pie lasītājiem kaut vai ar kavēšanos.
Žurnāliste un filoloģe Natālija Korņijenko.
Foto no personīgā arhīva
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra