Laikā, kad dažādi uz mediju darbu un saturu attiecināmi ierosinājumi izskan gan no Saeimas tribīnes, gan publiskajās diskusijās, šķiet būtiski atgādināt, ka mediju politiku Latvijā ciešā sadarbībā ar profesionālām žurnālistu un mediju organizācijām veido Kultūras ministrija. To neveido – un to nedrīkstētu veidot – atsevišķi sadrumstaloti, populistiski un politiski priekšvēlēšanu priekšlikumi, lai cik vienkārši un pareizi tie reizēm šķistu. Šādu saraustītu, populistisku priekšlikumu taktiku pašlaik aktīvi izmanto Nacionālā apvienība (NA), kuras iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis neizmantoja iespēju veidot visaptverošu mediju politiku un kura laikā netika attīstītas mediju politikas pamatnostādnes, atstājot šo jomu bez skaidra stratēģiska dokumenta. Protams, saprotu, ka izveidot būtisku un sarežģītu politikas dokumentu nav tik populāri kā virzīt populistiskus priekšlikumus.
Šobrīd tiem politiķiem un viņu atbalstītājiem, kuri uzstājīgi aģitē par krievu valodas “izslēgšanu” un, citējot Jāni Domburu, sniedz “analfabētiskus” priekšlikumus, atgādināšu, ka saskaņošanā nodotajās Mediju politikas pamatnostādnēs esam skaidri noteikuši, ka vēlamies:
“vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Jau šobrīd attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā.”
Tāpēc NA gadiem nerisinātos jautājumos par to, ka NEPLP ir izsniegusi licences, lai 17 radiostacijas varētu raidīt krievu valodā, populārākais laikraksts valstī tiek izdots krievu valodā un vēl 2 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas radiostacijās brīvi tiek atskaņotas ES sankcionēto Krievijas mūziķu dziesmas, mēs vēlamies risināt ar stratēģisku pieeju, iesaistot nozari dialogā, nostiprinot pašregulācijas principus un atceroties virsmērķi, proti, stiprināt latviešu valodas lomu un stiprinot Latvijas drošību.
Esam panākuši, ka pašas radiostacijas nolemj vairs neatskaņot ES sankcionētos Krievijas mūziķus. Ar raidorganizācijām diskutējam, kā panākt, ka vismaz daļā radiostaciju mūzika skan ne tikai krievu, bet arī latviešu valodā.
Ir panākta vienošanās, ka SEPLP sabiedriskajos medijos no 2026. gada mazinās krievu valodas dominanci mazākumtautību satura vidū. Esam gandarīti, ka Latvijas Televīzija pati reaģēja uz diskusiju sabiedrībā un redakcionāli mainīja savu lēmumu par EP priekšvēlēšanu debašu rīkošanu krievu valodā. Vēl viens veiksmīgs pašregulācijas piemērs.
Gribu uzsvērt, ka tieši pašregulācija ir veids, kādā mēs vēlamies risināt žurnālistu un mediju izteiktās bažas par vārda brīvības sašaurināšanos. Šo demokrātiskai sabiedrībai tik svarīgo principu nevajag tik vieglprātīgi iemainīt pret valsts drošības stiprināšanu, kas daudz tiek piesaukta tieši valodas jautājumos. Satversme, kurā ir nostiprinātas būtiskas un latviešu valodas lomu stiprinošas tēzes, pati par sevi vēl negarantē saliedētu sabiedrību. Satversmes gars ir jāienes praksē, stiprinot neatkarību, demokrātiju un savstarpējo uzticēšanos. Šie ir instrumenti, kā mūsu sabiedrību padarīt drošāku. Droša sabiedrība ir saliedēta sabiedrība, kurā mēs jūtamies piederīgi, gribam sadarboties, uzticamies viens otram un uzticamies arī valsts institūcijām. Vai pašreizējā retorika to veicina? Retorisks jautājums, protams. Noteikti svarīga loma ir vienotai informatīvajai telpai un spēcīgiem, uzticamiem, neatkarīgiem medijiem. Un tikpat svarīga loma ir savstarpējai uzticībai. Tā vietā, lai izveidotu skrupulozus, detalizētus likumus katrai individuālajai situācijai, vēlamies strādāt, lai nostiprinātu vienotus principus un vienotu izpratni.
Tāpēc aicinu NEPLP, SEPLP un nozari iesniegt jēgpilnus priekšlikumus un risinājumus Kultūras ministrijas izstrādāto Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna kontekstā, kas paredz konkrētas darbības jau minēto pamatnostādņu mērķu sasniegšanai. Jūnijā Kultūras ministrija aicinās nozares pārstāvjus iesaistīties plāna izstrādāšanā un sniegt savus priekšlikumus veicamajām aktivitātēm tajā skaitā, kas ir vērstas uz latviskākas mediju vides veidošanu un valsts valodas pozīcijas stiprināšanu informatīvajā telpā. Un aicinu pēc būtības stiprināt latviešu valodu kā sabiedrības saistvielu. Latviešu valoda ir jāstiprina un jākopj, un tur ir arī katra paša individuālā atbildība. Mums ir iespēja atbalstīt latviešu valodas nākotni, lasot tekstus latviešu valodā, diskutējot latviski, skatoties medijus un audiovizuālu saturu, kas tapis Latvijā un latviešu valodā, klausoties mūziku latviski. Mūsu valodas nākotne ir mūsu kopīga atbildība, un tur ar priekšvēlēšanu lozungiem nepietiek.
Autore ir kultūras ministre, Progresīvie
Pagaidām nav neviena komentāra