Pirms termiņa atstājot medijsardzes amatu, Andai Rožukalnei nav nepadarīta darba sajūtas, bet amatā sapratusi, cik nežēlīgs ir politiskais spiediens uz šādu institūciju
Laikā, kad dažādi uz mediju darbu un saturu attiecināmi ierosinājumi izskan gan no Saeimas tribīnes, gan publiskajās diskusijās, šķiet būtiski atgādināt, ka mediju politiku Latvijā ciešā sadarbībā ar profesionālām žurnālistu un mediju organizācijām veido Kultūras ministrija. To neveido – un to nedrīkstētu veidot - atsevišķi sadrumstaloti, populistiski un politiski priekšvēlēšanu priekšlikumi, lai cik vienkārši un pareizi tie reizēm šķistu. Šādu saraustītu, populistisku priekšlikumu taktiku pašlaik aktīvi izmanto Nacionālā apvienība (NA), kuras iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis neizmantoja iespēju veidot visaptverošu mediju politiku un kura laikā netika attīstītas mediju politikas pamatnostādnes, atstājot šo jomu bez skaidra stratēģiska dokumenta. Protams, saprotu, ka izveidot būtisku un sarežģītu politikas dokumentu nav tik populāri kā virzīt populistiskus priekšlikumus.
NA un AS vēlas neatkarīgu žurnālistiku pielīdzināt reklāmai
Aprit divi gadi, kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. 24. februārī plkst. 12.00 radio stacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji visā Latvijā vienojas kopīgā akcijā, vienlaikus atskaņojot Ukrainas valsts himnu. Sabiedrisko mediju – Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un LSM.lv – aicinājumam atsaukušies gandrīz 70 mediji visā Latvijā, arī Ir.lv.
Starp demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības apdraudējumiem bieži un pamatoti tiek izcelta dezinformācija – mērķtiecīgi izplatīti nepatiesi fakti un stāsti, manipulatīvi sagatavota informācija ar apzinātiem noklusējumiem. Tomēr ne mazāks apdraudējums rodas, kad sākam dzīvot tādā informācijas telpā, no kuras ir izslēgti atšķirīgi viedokļi, un pārtraucam lietot profesionālus un kvalitatīvus medijus.
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā Depresijā sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no ‘apgrozības’, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika ‘izņemti no apgrozības’.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja vienota sabiedriskā medija izveidi un konceptuāli atbalstīja arī finansēšanas modeļa principu maiņu. Tomēr jautājums par sabiedrisko mediju neatkarīga, atbilstoša un prognozējama finansējuma nodrošināšanu joprojām ir atvērts. Kādēļ nedrīkstam palikt pie esošās kārtības, un kādi soļi nepieciešami turpmāk?
Praida gājienā Rīgā sestdien piedalījās vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Gājiens noslēdzās bez būtiskiem starpgadījumiem, viena persona aizturēta, sākti divi administratīvā pārkāpuma procesi.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Spriešana par LTV un Latvijas Radio apvienošanu vienā sabiedriskā medijā ilgst jau vairāk nekā desmit gadu. Kāpēc iecere atkal atlikta?
Valsts prezidents Egils Levits Nacionālās drošības padomes (NBS) vārdā pirmdien lūdza Valsts kontroli veikt visaptverošu revīziju Aizsardzības ministrijas un NBS iepirkumos un apgādes sistēmā. Drošības padome izskatīja 220 miljonu eiro vērto iepirkumu par centralizēto pārtikas piegādi NBS un secināja, ka tas neatbilst pasūtījumam un šādu līgumu slēgšanas kritērijiem. No amata atstādināts Iepirkumu centra Pārtikas iepirkumu nodaļas vadītājs un nu jau bijušais Nacionālās apvienības biedrs Ēriks Ezeriņš.
No kādiem avotiem Latvijas iedzīvotāji gūst informāciju par notiekošo Latvijā un pasaulē? Šis jautājums ir tikpat svarīgs kā, piemēram, jautājums par pārtikas kvalitāti vai apkārtējās vides drošību. Mūsu uzticēšanās medijiem, saņemtās informācijas kvalitāte ietekmē mūsu domāšanas skaidrību un daudzpusīgumu, visdažādāko lēmumu pieņemšanu un arī pilsonisko aktivitāti.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
